Neiebilst pret apbūvi zaļajā zonā
Klusa, vēsturiski ar kokiem bagāta zaļā teritorija un ar labu infrastruktūru (ceļi nesen saremontēti, apkārt — skolas, bērnudārzi, ērts sabiedriskais transports) — tā Āgenskalna iedzīvotāji raksturo SIA Kvarta izvēlēto vietu (kvartālu starp Kuldīgas, Gregora un Elvīras ielu) vairāku līdz deviņu stāvu augstu dzīvojamo māju būvniecībai ar stāvvietu 150 automašīnām. Marta sākumā, kad notika projekta sabiedriskā apspriešanā, viņi kopā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kategoriski iestājoties pret paredzēto apbūvi, panāca, ka pilsētas attīstības komitejas deputāti atlika lēmuma pieņemšanu līdz galvenā arhitekta kolēģijas atzinuma saņemšanai. Tas kļuva zināms ceturtdien, proti, speciālisti projektu "konceptuāli atbalsta". Galīgais lēmums par būvniecības atļaušanu jāpieņem domes sēdē.
Saskaņā ar Arhitekta J.Pogas biroja projektu, kas izstrādāts pēc SIA Kvarta pasūtījuma, Kuldīgas ielas 45b iekšpagalmā iecerētas divas ēkas — viena no pieciem stāviem kā pa pakāpieniem paceļas līdz deviņu stāvu augstumam, otra astoņus stāvus augsta, tās abas veido "ū" formu. Kopā paredzēti 150 dzīvokļi un tikpat autostāvvietu.
Apbūves priekšlikums "atbilst Rīgas attīstības plānam, turklāt jau tagad šajā apkārtnē ir viena, divus, četrus, piecus un deviņus stāvus augstas ēkas," prezentējot projektu, uzsvēra arhitekts Juris Poga. Iepriekš uz to norādīja arī paši iedzīvotāji, tikai ar piebildi, ka tās izvietotas kvartāla malās, bet Kvarta grib būvēt kvartāla vidū, kur atrodas skolas parks.
Kā iepriekš aģentūrai LETA norādīja Kvarta valdes locekle Mārīte Lipša, "teritorija ir slēgta, un iedzīvotāji to kā parku nav izmantojuši". Ja tas būtu parks, tad attīstības plānā to iezīmētu kā dabas pamatni, bet šeit ir jauktas apbūves teritorija. Kompānija apņēmusies iekārtot bērnudārzu ar 27—35 bērnu vietām, ir gatava sadarboties ar kaimiņos esošo skolu, palīdzot sakārtot apkārtni un, iespējams, izveidot sporta laukumu, saka J.Poga.
Apkārtnes iedzīvotājus uztrauc arī jautājums par ēku izsauļojumu un to, kā plānotās 150 automašīnu vietas ietekmēs transporta plūsmu. J.Poga, reaģējot uz šiem pārmetumiem, norāda, ka "kad ej par Gregora ielu aiz kokiem tās daudzstāvenes nemaz neredzi, līdz ar to nav pamata domāt, ka šīs traucēs." Arī raizes par transporta problēmām viņš noraida: "Šajā teritorijā tas neko būtiski neietekmēs. Šeit ir ļoti laba sabiedriskā transporta sistēma." Attiecībā uz izsauļojumu, arhitekts atzīmē, ka viss atbilst normatīvajiem aktiem — no vienas ēkas attālums ir 66 metri, no otras 31.
Arhitektu kolēģija ceturtdien projektu kopumā atbalstīja. "Domāju, ka kaimiņiem tā ir tāda emocionāla attieksme, jo 60 metri ir pietiekams attālums. Ja kādam ar to nepietiek, tad ir jābrauc dzīvot uz laukiem," sacīja arhitekts Andris Kronbergs. Savukārt arhitekts Andis Sīlis ieteica pārdomāt iespēju būvēt vairākas nesaistītas ēkas, paskaidrojot, ka ēkas šajā rajonā jau tagad ir haotiski izmētātas un šajā iecerē piedāvātais novietojums situāciju padarīšot tikai trakāku. Pret ēku augstumu speciālisti neiebilda, norādot, ka tās gan iegūtu, ja tiktu nolaistas nedaudz zemāk, piemēram, "no deviņiem uz septiņiem stāviem". "Tas maksās dārgāk, taču tad arī pārdot varēs dārgāk," sacīja uzņēmējs Māris Gailis. J.Poga Dienai pieļāva, ka uzņēmums tam varētu piekrist, bet viņam pašam "šķiet, ka tai 5—9 stāvu ēkai nav ne vainas, viskritiskākā ir atsevišķā ēka. Ja to samazinātu, būtu labāk."
Ja augstums tiks samazināts un būs iespējams nosargāt kokus, iecere, visticamāk, tiks apstiprināta, saka Rīgas domes vides komitejas vadītājs Dainis Īvāns (LSDSP). "Tur bija liels jandāliņš. Domāju, ka šajā gadījumā apbūvi neapturēsim, bet nu vēlreiz projektu paņemsim uz vides komiteju izvērtēšanai," piebilst D.Īvāns.
Iepriekš vairākas nevalstiskās organizācijas izteica priekšlikumu veikt izmaiņas pilsētas attīstības plānā, lai šādās vietās nepieļautu līdz deviņus stāvus augstu apbūvi, vai arī uzlikt par pienākumu pirms projekta apstiprināšanas izstrādāt teritorijas detālplānojumu.
Tukšumu noplukušajā Kr.Barona un Lācplēša ielas stūri, kas līdz šim izmantots kā automašīnu stāvvieta, pēc kāda laika atsvaidzinās, saskaņā ar arhitektu biroja F.L.Tadao & Lukševics projektu uzbūvētā, stiklā ieturēta sešstāvu dzīvojamā un darījumu ēka.
Projekts, kas piedāvā fasādi veidot ar neritmiskiem stiklotiem izvirzījumiem jeb erkeriem, uzvarēja pērn SIA Dailes Nams konkursā. Pēc ieceres autora Ulda Lukševica teiktā, te būs 26 dzīvokļi, pirmajā un otrajā stāvā paredzētas telpas birojiem un bankām, taču zem ēkas — stāvvieta trīs līmeņos. Autors uzsver, ka ēkas atļautais augstums (24 m), par ko satraucas pilsētas attīstības komiteja, nav pārsniegts, norādot, ka stūra akcenta — paralēli Kr.Barona ielai novietotas stikla kastītes novietojums, iespējams, rada iespaidu, ka tas ir augstāks par atļauto." Iespējams uztveri iespaido arī uzkalniņš no Lāčplēša ielas puses.
Arhitektu kolēģiju piedāvājums kopumā apmierināja, tās loceklis Andis Sīlis vien izteicās, ka varbūt labāk būtu, ja akcentu pavērstu uz otru pusi. Andris Kronbergs savukārt piezīmēja, ka tikpat labi var būt arī mājas vispār bez stūra akcentiem.
To, ka starp Melngalvju namu un Kamārina namu kaut kad sliesies vēl viena mūsdienīga vai arī vēsturisko namu atgādinoša ēka, bija zināms 1990.gadu vidū. Kopš tā laika jau ir noslēgušies trīs konkursi. Ceturtdien viens no kādreizējo konkursu uzvarētājiem, arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi arhitekta kolēģijai prezentēja uzlaboto projektu.
Piecus stāvus augstas ēkas kodols tiek piedāvāts pilnībā stiklots, tam apkārt akmens plātnēm apstrādāta ārējā čaula. "Abas daļas savienotu galerijas, kas vītos visapkārt ēkai," stāstīja viens no ieceres autoriem, arhitekts Dainis Bērziņš. Projekta attīstītājs ir pašvaldības uzņēmums Rīgas nami. Tās vadītājs Andris Lācis atklāja, ka pirmais un otrais stāvs varētu būt publiski pieejams, trešais līdz ceturtais stāvs atvēlēts birojiem, bet piektais — konferenču zālei. No pirmā stāva varētu būt arī paredzēta ieeja zem Rātslaukuma esošajā izstāžu zālē.
Kolēģijas locekļi gan nesaskatīja nekādu ekonomisku un praktisku pamatojumu galeriju veidošanai, bet visvairāk viņiem nepatika tas, ka jumts būtībā balstās tikai uz "četriem stabiem", kā arī tajā ielaistie fasāžu elementi. Viedokļi dalījās arī par to, vai ēkai jābūt tikpat augstai, cik bija līdz II Pasaules karam, vai tomēr zemākai, lai Pēterbaznīca nebūtu aizsegta, visi tomēr nosvērās par labu piedāvātajam augstumam.
Noslēgumā kolēģija ieteica projekta attīstītājam sadarbībā ar Rīgas domi pārskatīt konkursa un tieši šai vietā normatīvos paredzētās prasības (esošie neļauj arhitektiem brīvi izpausties), sarīkot vēl vienu konkursu, bet jau starptautisku.