Līdz šim Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rīkotajā vasaras skolā, uz kuru sabrauc arhitektūras, socioloģijas, mākslas u.c. studenti no dažādām valstīm, ir strādāts pie tēmām par industriālo arhitektūras mantojumu mūsdienu pilsētvidē, kā arī meklēti risinājumi kvalitatīvas laikmeta arhitektūras ainavas veidošanai Āgenskalna un Klīversalas apkaimē.
Kāpēc šogad Brīvības ceļš? "Vietai jābūt kaut kur centrā, aktuālai no pilsētas viedokļa, lai tas nepārvēršas par tīri akadēmisku treniņuzdevumu. Tēmai jābūt arī pietiekami elastīgai, jo ne visi dalībnieki ir arhitekti," stāsta RTU arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, uzsverot, ka Brīvības iela visām šīm prasībām atbilst. "Tur ir daudz neatrisinātu lietu gan no transporta viedokļa, gan no pilsētbūvniecības viedokļa," saka dekāns.
Vasaras skolas dalībnieki, kas šogad sabraukuši no 12 pasaules valstīm, ar izvēlēto vietu vēl nav iepazīstināti. Tālāko ceļu uz Rīgu mērojusi Begona Andrea Arellano Jemerena no Čīles un Sankalps Sahu no Indijas. Viņi abi ir pārsteigti par Rīgas attīstību un tās pilsētplānošanas tradīcijām, tāpēc ar interesi gaida lekcijas, ekskursijas u.c. aktivitātes, kas iecerētas tuvāko nedēļu laikā.
Ar cerībām uz studentu darbu raugās arī Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe. "Mūsu birojs pērn pasūtīja RTU veikt nelielu darbiņu par Brīvības ielas ass, kas ir otra svarīgākā pēc Daugavas, akcentiem pie Alfas, Teikā, Ropažu —Vairoga ielas rajonā u.c.," stāsta J.Dripe, pieļaujot, ka topošie profesionāļi varētu palīdzēt pārbaudīt dažus no piedāvājumiem, un, ja kāds no darbiem būs gana labs, to varētu arī ņemt vērā turpmākā plānošanā.