Jaunu liftu iegāde Rīgas namos nav plānota

Tādējādi arī turpmāk rīdziniekiem jārēķinās ar iespējamu "ieķeršanos" starp stāviem. Dzīvībai nav bīstami Kādā no Purvciema namiem, kurā dzīvo G.Lietaviete, šādas "ieķeršanās" notiek itin bieži - par kārtējām lifta problēmām liek nojaust kāpņutelpā atskanošais lifta trauksmes signāls, kas liecina, ka atkal kādam nav paveicies. Viņa pati to piedzīvoja kādā pavasara vakarā. Kā ierasts, iekāpusi liftā, taču galamērķi tik drīz nav sasniegusi. "Vienā mirklī viss kļuva tumšs, lifts aizdomīgi noraustījās un tad apstājās. Neziņa, apmulsums, izbīlis un nedrošības sajūta," tā sieviete raksturo tā brīža sajūtas. Viņas māju apkalpojošā uzņēmuma a/s Latvijas lifts - Šindlers ražošanas direktors Jānis Šmits stāsta, ka iesprūšana liftā cilvēka dzīvībai draudus nerada. Tā kā lifta šahta nav tik norobežota, lai tajā nevarētu iekļūt gaiss, pat iesprūstot uz ilgu laiku, nosmakšana cilvēkam nedraud, skaidro speciālisti. To apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses un sabiedrisko attiecību pārstāve Inga Vetere. Viņai nav zināms neviens gadījums, kad kādam cilvēkam iesprūšana liftā būtu beigusies letāli. Pēc I.Veteres teiktā, glābēji risināt šādas problēmas tiekot saukti tikai ārkārtas gadījumos, kad iesprostoti ir bērni, veci vai slimi cilvēki, jo viņiem var sākties panika vai rasties veselības traucējumi. Tāpat VUGD speciālisti steidz palīgā arī gadījumos, ja starp lifta durvīm vai kādā citā vietā ir iesprūdusi kāja vai roka. "Mūsu mērķis ir glābt cilvēku, tādēļ lifti tiek atlauzti vai kā citādāk sabojāti. Ugunsdzēsēji nav liftu speciālisti, tieši tādēļ mūs sauc tikai neatliekamos gadījumos," saka I.Vetere Jauniem naudas nav Tā rezultātā VUGD uz šādiem izsaukumiem izbrauc ne biežāk kā pāris reižu mēnesī. Citādāka situācija ir Latvijas lifts - Šindlers avārijas brigādēm. Tā kā uzņēmums apkalpo ap 1000 liftu namos visos galvaspilsētas rajonos, zvani pēc palīdzības tiek saņemti līdz pat 30 reižu dienā. Par to brigādēm visbeižāk paziņo iesprūdušo kaimiņi, jo vairumā liftu nav norādīts telefona numurs, uz kuru pats nelaimē nonākušais varētu zvanīt šādās situācijās. J.Šmits skaidro, ka pie tā visbiežāk gan ir vainojami paši māju iedzīvotāji, kuri uzlīmes ar avārijas dienesta tālruņiem noplēš vai aizkrāso. Pēc K.Šmita teiktā, vecie galvaspilsētas pacēlāji arī kalpotu ilgāk, ja kabīnes netiktu dedzinātas un iedzīvotāji durvis nelauztu vaļā ar spēku. Tomēr tas notiek, taču jaunu modernāku liftu iegādei līdzekļu nav nedz apsaimniekotājiem, nedz pašvaldībai. Liftu apsaimniekotāji lēš, ka viena lifta izmaksas svārstās ap 25 tūkstošiem latu. Rīgas pašvaldībai pieder aptuveni pieci tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kurās atrodas 1600 liftu, to nomaiņa varētu prasīt ap 40 miljoniem latu. Savukārt privatizētajos namos šīs izmaksas būtu jāsedz pašiem iedzīvotāju kooperatīviem. Drošāki, nekā izskatās Lai gan galvaspilsētas liftu vidējais vecums svārstās no 20 līdz 30 gadiem, par to drošību nevarot spriest tikai pēc ārējā izskata. Kā skaidro Rīgas domes komunālā departamenta komunālās saimniecības pārvaldes vadītājs Adriāns Stuklis, par liftu drošību ir atbildīgs uzņēmums, ar kuru namu pārvalde vai apsaimniekotājs ir noslēdzis līgumu un kuram pārbaudes jāveic atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. "Ikgadējās pārbaudes ir nopietnas, jo tiek pārbaudīta katra detaļa," stāsta tehnisko pārbaužu un ekspertīžu veicējas SIA Inspecta vadošais eksperts Andris Ķiploks. Atbilstoši MK noteikumiem lifti, kas ir vecāki par 25 gadiem, to apsaimniekotājiem ir jāpielāgo tā, lai tie atbilstu visiem drošības noteikumiem. Viena no būtiskākajām drošības prasībām ir, piemēram, durvju atvēršana tikai mehāniski. "Ja lifts braukās no stāva uz stāvu ar atvērtām kabīnes durvīm, pastāv risks, ka cilvēks var iekrist šahtā. Tāpat ir jābūt nodrošinātam apgaismojumam gan pie lifta, gan pašā kabīnē. Kā piebilst A.Ķiploks, arī par trošu pārplīšanu Rīgas daudzstāvu māju liftos neesot jāuztraucas.