Labums ir — ja cep pankūkas un pietrūkst olu, nevajag iet uz veikalu, bet var aizņemties no kaimiņa, — par savām attiecībām ar daudzdzīvokļu mājā vienā stāvā dzīvojošajiem kaimiņiem stāsta Ilze (40) no Ķengaraga. Atšķirībā no viņas daudzi Dienas aptaujātie rīdzinieki atzīst, ka nemaz nepazīst cilvēkus, kas dzīvo blakus durvīs. Lai kaimiņi beidzot viens otru ieraudzītu, iepazītos un sadraudzētos, daudzviet Eiropā maija beigās atzīmē Kaimiņu dienu. Nu arī Rīgā šī tradīcija sākusi plesties plašumā — ja pērn pulcējās tikai Āgenskalna ielas kaimiņi, tad šogad šajā dienā iedzīvotājus sanākt kopā aicinās četrās priekšpilsētās.
Ideja no Francijas
Pirmo reizi Eiropas Kaimiņu dienu organizēja Francijā 2003.gadā, kad ne tikai daudzdzīvokļu māju, bet arī vienas ielas iedzīvotāji tika aicināti uz kopējām svinībām. Tās ieguva milzīgu atsaucību, un jau pērn Kaimiņu dienu atzīmēja seši miljoni cilvēku no 22 valstīm. Pērn Francijas kaimiņu dienas organizatori arī Rīgas domei nosūtīja aicinājumu svinēt to, taču tad atsaucās vienīgi Kurzemes rajona izpilddirekcija un, pateicoties aktīvajiem Āgenskalna ielas iedzīvotājiem, Rīgā pirmo reizi tika atzīmēti vienas ielas svētki.
Šogad pašvaldība saņēma atkārtotu aicinājumu un papildu informāciju par to, kā Francija svin Kaimiņu dienu. "Tur iedzīvotāji iet gājienos, notiek koncerti, konkursi un spēles, viņi kopā gatavo ēdienus, iet viens pie otra un cienā," Dienai stāsta Rīgas domes ārlietu nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova. Šogad atsaukušās četras priekšpilsētas — jau minētā Kurzemes rajona un pirmo reizi svētki par godu kaimiņiem tiks organizēti Vidzemes priekšpilsētā, Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā. Eiropā gan šo dienu svin maija pēdējā otrdienā, taču Rīgā nolemts, ka reālāk cilvēkus sapulcināt kopā ir sestdien. Vēl atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kur svētki notiek vienas ielas, pagalma ietvaros un lielākoties cilvēki paši organizē pasākumus, Rīgā tie būs vairāk nekā priekšpilsētu svētki, teic A.Kononova.
Apspriest problēmas
Līdzīgi kā Francijā arī Rīgā Kaimiņu dienas atzīmēšanas programmās ir bezmaksas pasākumi — koncerti, konkursi, kopīgi ēdienu galdi, atrakcijas, kā arī sarunas par nopietnākām lietām, tai skaitā sava rajona attīstību.
Piemēram, Centra rajona izpilddirekcijas organizētie svētki notiks topošajā skvērā Brīvības ielas 124. nama pagalmā, kas tuvākajā nākotnē tiks labiekārtots un pārvērtīsies par lielāko Rīgas centra skvēru. "Pasākumā saviesīgā gaisotnē būs iespēja iepazīties ar skvēra un dzīvojamā kompleksa Brīvības ielā 120 projektu skicēm," stāsta izpilddirektors Vjačeslavs Starostins. Iedzīvotāji tiks arī aicināti iesaistīties konkursā par labāko nosaukumu jaunajam skvēram. V.Starostins atzīst, ka pašam attiecības ar kaimiņiem kļuvušas ciešākas tikai pēc tam, kad denacionalizētā daudzdzīvokļu nama īpašnieks sācis sagādāt problēmas.
Jāmobilizējas pašiem
"Tas, ka pašvaldība mēģina uzsvērt šo kaimiņu tēmu, ir apsveicami. Jo kaimiņu attiecības ir ciešākas, jo vide mikrorajonā ir labāka. Pašvaldība visu nespēj kontrolēt, pašiem cilvēkiem arī jāmobilizējas," pārliecināts sociālantropologs Roberts Ķīlis. Viņš stāsta, ka Eiropā pēdējos gadus kaimiņu attiecības ir "rullējoša tēma", jo šī sociālā saikne atrisina daudzas sociālas problēmas.
R.Ķīlis gan domā, ka svētki visiem priekšpilsētu iedzīvotājiem ir par plašu, lai satuvinātu kaimiņus, taču tie arī ir labi, jo "rada priekšpilsētu identitāti". Lai iepazītos un uzlabotu attiecības ar kaimiņiem, svētkiem vajadzētu būt vienas ielas ietvaros. R.Ķīlis pieļauj, ka tādu organizēšana ir grūtāka, jo "tas jāuzņemas pašiem iedzīvotājiem".
Uzpoš mājas
Piemērs jau ir — pirmie celmlauži Kaimiņu dienas atzīmēšanai Rīgā, Āgenskalna ielas iemītnieki, šos svētkus rīko paši kopā ar izpilddirekciju. Viens no šīs ielas iemītniekiem arhitekts Pēteris Blūms, kas nodēvēts par Āgenskalna ielas svētku krusttēvu, stāsta, ka pagājušogad bijusi liela atsaucība: "Sākām gājienu ar 30 cilvēku orķestri un trim iedzīvotājiem, taču beidzām jau ar 150 iedzīvotājiem. Bija tāds prieks — kāds iznāca ārā no mājas pat pidžamā un pievienojās gājienam. Tas bija īsts dzīvesprieka kurss." Šie svētki devuši savstarpēju pazīšanos. "Uz žogiem bija jāsaliek katram sava ģimenes vēsture, un tad kaimiņi gāja aplūkot viens otra žogu, tas bija iemesls dialogam," saka P.Blūms.
Āgenskalna ielas iedzīvotājiem tā patikuši svētki, ka šogad jau jūtama gatavošanās — "uzpoš mājas, piepindzelē kaut ko, pļauj zālīti, mazgā logus". Šogad plānots veikt arī balsošanu par četrām nominācijām: Āgenskalna ielas draudzīgākā māja, populārākais suns, skaistākais dārzs un interesantākā žoga izstāde.
"Mēs gribam, lai šajos svētkos ne tikai ēd un dzer, bet arī izrunā lietas, kas svarīgas, tāpēc vienā vietā būs izlikti mūsu rajona attīstības plāni, apspriedīsim tos un diskutēsim, ko paši gribam te redzēt," teic P.Blūms. Viņš cer, ka šādus svētkus sāks rīkot arī citās ielās: "Kaimiņi taču ir cieši saistīti uz ilgu laiku, ir svarīgi vienam otru pazīt. Es, piemēram, Āgenskalna ielā jūtos droši." Pērn Āgenskalna ielas kaimiņu kopā sanākšana jau iedrošināja citus — pēc neilga laika svētkus savā ielā svinēja tuvējie kaimiņi — Kuldīgas ielas iedzīvotāji, vēl pāris mēnešu vēlāk šai ierosmei sekoja Bolderājas iedzīvotāji ar svētkiem Stūrmaņu ielā.
Kādas ir jūsu attiecības ar kaimiņiem?
Dairis Petrauskis (20), students, dzīvo Latgales priekšpilsētā
Ar kaimiņiem kādreiz man nebija labas attiecības, jo dzīvoklī skaļi spēlēju bungas, taču vēlāk ar viņiem sadraudzējos. Nesen gan pārvācos un jaunajā mājā daudzus nepazīstu. Kad aizbraucu pie vecmāmiņas uz laukiem, tur gan visi viens otru pazīst. Nezināju, ka Rīgā tiks svinēta Kaimiņu diena, iespējams, aiziešu.
Gita Grāvīte (27), strādā bankā, dzīvo Jūrmalā
Dzīvojam privātmājā, ar kaimiņiem mums ir labas attiecības, visus pazīstam. Rīgā daudzdzīvokļu mājās, manuprāt, gan viens otru nezina. Jūrmalā gan nerīkojam nekādus Kaimiņu dienas svētkus, un visi ielas iedzīvotāji kopā neesam sanākuši, taču ideja ir laba. Varētu mēģināt tādu noorganizēt.
Jānis Austriņš (59), ceļu būvētājs, dzīvo Skrīveros
Mums Skrīveros ir ļoti labas attiecības ar kaimiņiem. Starp lauciniekiem un rīdziniekiem vispār ir liela atšķirība — rīdzinieki vairāk tādi intraverti, pašapzinīgāki, iedomīgāki, lecīgāki. Tad arī mazāk ar kaimiņiem kontaktējas. Skrīveros nav kopīgu kaimiņu svētki, parasti viens pie otra aizejam ciemos. Nedomāju arī, ka Rīgā Kaimiņu diena būs veiksmīga — jāpaiet ilgam laikam, lai cilvēki mainītos.
Kaimiņu diena - kur un kas notiks sestdien
Centra rajons
12.00— 15.00
Brīvības ielas 124. nama pagalms
Dejas, dzērieni un ēdieni, atrakcijas, cirka mākslinieku uzstāšanās, pasākumi bērniem
Vidzemes priekšpilsēta
11.00 (visu dienu)
Nīcgales iela 26
Brake dance šovs, degustācijas galdi, grupas Gosti koncerts, izjādes ar poniju, teātra Kabata uzvedums Pepija, amatnieku izstrādājumu tirdziņš
Latgales priekšpilsēta
12.00—16.00
Mazās Kalna ielas skvērs
Pūtēju orķestra Auseklītis koncerts, keramiķu, fotokorespondentu un leļļu darbnīcas, improvizēts gleznošanas plenērs Atpazīsti savu ielu, Eiropas dejas Latvijas sieviešu invalīdu asociācijas Aspazija dāmu izpildījumā, austrumu dejas jauniešu centra Daugmales sniegumā, Adriana Kukuvasa jauno mūziķu rokmūzikas koncerts, Pepijas vadīta bērnu rotaļu programma
Kurzemes rajons
10.30 (visu dienu)
Āgenskalna iela
Iedzīvotāju gājiens pūtēju orķestra Rīga pavadībā, izstādes, izjādes ar zirgiem, lielformāta zīmējumu tapšana, muzicēšana, brīvais mikrofons, vakarpusē — katrs iedzīvotājs aicināts rīkot vai piedalīties dārza svētkos
*Ziemeļu un Zemgales rajonos pasākumi nenotiek
Avots: Dienas apkopotā informācija