Kalnkaziņš norādīja, ka bebru izsūtīšana uz 101.kilometra mežiem būtu humāna rīcība, uzsverot, ka dzīvnieki no tā neciestu. Viņš paskaidroja, ka uz 101.kilometru padomju laikos izsūtīja ieslodzītos.
"Diemžēl rindā viņi nestāv, un mašīnā sakraut uz aizvest mēs viņus nevaram," Kalnkaziņš sacīja, paskaidrojot, ka mednieki nākamnedēļ sāks apsekot bebrus kanālā, taču nevarēs noteikt precīzu bebru skaitu, bet tikai izpētīt alu atrašanās vietas un aptuveno dzīvnieku populāciju.
Apsekošana aģentūrai izmaksās mazāk nekā 200 latu.
Kalnkaziņš arī paskaidroja, ka pēc apsekošanas varēs paredzēt, kā bebru populācija kanālā varētu pieaugt nākotnē, kā arī - ar kādām metodēm tos varētu izķert. "Visticamāk, jau ar tīkliem, kaut ko citu diez vai varētu darīt," viņš sacīja, piebilstot, ka bebru izķeršana ir ļoti vajadzīga, jo viņi arvien vairāk bojājot un gāžot kokus.
Jau ziņots, ka Kalnkaziņš ir iecerējis organizēt bebru izķeršanu kanālā. Vides komitejai iesniegtajā vēstulē viņš jau iepriekš paskaidroja, ka pilsētas kanālā mītošie bebri ir nodarījuši būtisku kaitējumu apkārt esošajiem krūmiem un kokiem, tādēļ nekavējoties jāsāk izķert bebrus "ar slazdiem", pieaicinot speciālistus. "Liela daļa koku ir pakļauti bebru neprognozējamai tālākai rīcībai," vēstulē uzsvēris Kalnkaziņš.
Viņš norādījis, ka bebru pārvietošanās iespējas pa sauszemi sasniedz 200 metru, tāpēc nebūtu racionāli visiem tādā attālumā no kanāla esošajiem kokiem uzstādīt aizsargsietus, jo tas bojātu pilsētas ainavu.
Pagaidām gan komitejas deputāti nav vienprātīgi par to, vai vajadzētu kanālā izķert bebrus. Izskanējuši viedokļi, ka bebri ir pilsētas simbols, tādēļ lietderīgāk būtu kanālā izveidot barotavu, kur rīdzinieki un pilsētas viesi varētu cienāt bebrus.