Par projektu atbildīgās amatpersonas skaidro, ka atšķirībā no piekrastes lauku pašvaldībām Rīgas un Jūrmalas domes pārvaldes ziņā ir smagnējas, tādēļ arī radusies nesaprašanās starp pašvaldību departamentiem par to, kuram būtu jārisina jautājums par šīm zīmēm.
Pēc divu nedēļu vilcināšanās arī Rīga un Jūrmala saskaņojusi pašu pasūtīto zīmju izvietošanu.Diena jau rakstīja, ka firma J&E auto uzvarēja Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) konkursā par jaunu informatīvo zīmju un stendu izgatavošanu izvietošanai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā. 22 piejūras pašvaldības pirms nedēļas jau sāka zīmes izvietot, bet Rīgas un Jūrmalas pašvaldības kavējās ar saskaņojumu to izvietošanai.
Uzstādīšanai aptuveni 500 kilometru garā Latvijas piekrastē izgatavots 500 luminiscējošu zīmju, kuras atgādina par aizliegumu ar auto iebraukt kāpās. Tās plānots izvietot pie nelegāli izbrauktiem ceļiem, kas ved kāpu aizsargjoslā. Šos ceļus apzināja un saskaitīja pašvaldības, bet J&E auto piegādāja prasīto skaitu zīmju, kuras pašvaldībai saviem spēkiem tuvākajā laikā jāizvieto. Katrā pašvaldībā arī parādīsies divi lielizmēra informatīvie stendi ar informāciju par kāpās aizliegtajām darbībām un par to paredzētiem sodiem, kā arī pašvaldības kartē atzīmētām peldvietām un oficiālām stāvvietām.
"Projekta būtība bija izgatavot zīmes, aizvest pašvaldībām, kuras tās izvietos kāpu zonā. Rīgas un Jūrmalas pašvaldību dēļ ir aizkavējusies projekta realizācija, un arī pārējām 22 pašvaldībām zīmes tika piegādātas tikai jūlija vidū," atgādina LVAFA direktore Sandra Bērziņa, precizējot, ka pirmās divas pašvaldības kavējušās sniegt informāciju, kas vajadzīga informatīvo stendu izveidei, proti, fonds "nezināja, ko likt kartei virsū."
Šobrīd gan, pēc viņas teiktā, problēma ir atrisinājusies pati no sevis. "Rīga ir lielākā piekrastes pašvaldība, bet Jūrmala — trešā lielākā aiz Liepājas, tādēļ tām, manuprāt, ir smagnēja administratīvā sistēma, tādēļ arī saskaņošanas procedūra ir apjomīgāka, arī laika ziņā," kavējuma ticamāko iemeslu min S.Bērziņa.
Patlaban par kāpu drošību gādā Valsts vides dienests (VVD), kuram gan nepietiek inspektoru pienācīgas kontroles veikšanai. Drīzumā dienestam palīdzēs sabiedriskie aktīvisti, kas, nokārtojuši atestāciju VVD, varēs fiksēt pārkāpumus un par tiem ziņot dienestam, kur arī lems par soda piemērošanu. "Zīmju izvietošana varētu samazināt šo pārkāpumu skaitu, jo cilvēki bieži sūdzas par informācijas trūkumu," lēš VVD pārstāvis Andris Širovs, piebilsdams, ka šajā projektā sevišķi veiksmīga ideja ir stendi ar kartēm, kas atpūtniekiem sniegs informāciju par iespējām piebraukt jūrai, nepārkāpjot likumu.