Pērn pašvaldībā īstenots projekts, kurā ar īpašu programmatūru noskenētas visas Rīgas ielas, novērtējot galvaspilsētas ielu stāvokli. Solot jau tuvākajā laikā nākt klajā ar šī izvērtējuma rezultātiem, Ķirsis atklāja, ka "dati pārsteigumu neradīja un situācija nav iepriecinoša". Lai arī pētījums veikts pērn vasarā, Ķirsis apgalvoja, programmatūra ir spējīga prognozēt nākotnes problēmas ceļu stāvoklī, tāpēc pētījuma rezultāti nebūs novecojuši.
Ja raugās uz galvenajām ielām, to stāvoklis ir "daudz maz apmierinošs", taču mazākas nozīmes ielu stāvoklis pilsētā ir "pat neapmierinošs".
"Bedrītes ir sekas, tās tiek lāpītas, taču jāskatās, kā problēmu risināt preventīvi. Asfalta virskārta vismaz reizi desmit gados būtu jānoņem nost un jāuzliek jauna," skaidroja politiķis.
Viņš norādīja, ka iepriekš ceļu seguma uzturēšanai tērēts "gaužām maz" līdzekļu, savukārt šī gada budžetā pašvaldībā paredzēti 15 miljoni eiro, kas esot 15 reizes vairāk nekā vidēji iepriekš desmit gados.
Rēķinot, ka Rīgā ir apmēram 1000 kilometru asfaltētu ielu, to stāvoklis, saskaņā ar pētījumu, ir tāds, ka apmēram, 30% būtu jānomaina. Tas izmaksātu 200 miljonus eiro. Tikmēr šogad paredzēts labot tos posmus, ko kā "sarkanos punktus" identificējusi programma, kas izmantota pētījumā. Remontēt plānots Ģenerāļa Radziņa krastmalu, pirms Jāņiem plānots tramvaju satiksmei atvērt Brasas tiltu, to pilnībā pabeidzot līdz gada beigām, savukārt Austrumu maģistrāli plānots pabeigt šogad. Tikmēr gada otrajā pusē plānots sākt Mūkusalas krastmalas stiprināšanu, jo tā nav labā stāvoklī.