Komunistiskā genocīda upuru pieminēšana pie Brīvības pieminekļa

Un pie kura piemineklja piemineesim sodienas genociidaa tautai zudusos? Drosi vien pie taa pasa Briiviibas piemineklja...

2012.gada 13.jūnijā Internetā tika publicēts Krievijas sabiedriskās kustības „Суть времени” manifests „Нет перестройке-2”. Tā autors ir slavenais politologs Sergejs Kurginjans. Manifestā viņš norāda, ka pašlaik „Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rietumukrainā, Horvātijā u.c.” speciālās treniņu nometnēs priekš Krievijas gatavo protestētājus bruņotai cīņai. Tātad apmāca cilvēkus bruņotā veidā gāzt Krievijā pastāvošo varu. Tātad – vēsture atkārtojās! Šodien ir labi zināms, ka pasaule pašlaik tāpat kā 1940.gada jūnijā atrodas kara priekšvakarā. Faktiski karš tiek gaidīts pat ar zināmu entuziasmu, lai izkļūtu to tā strupceļa, kurā „baltā” rase pati ir sevi novedusi. Labi ir zināms arī tas, kas pašlaik notiek Krievijā un kādi draudi ir tās valstiskumam un tautas liktenim. Labi ir zināms Krievijas liktenis kara kontekstā, respektīvi, Krievijas dziļā ieinteresētība preventīvi vērsties pret jebkuriem reāliem pasākumiem, kas apdraud tās valstiskumu. Tātad ir konkrēts iemesls, lai vēsture atkārtotos. Lai vēsture atkārtotos, šodien iemesls ir daudz nopienāks nekā 1940.gadā. Tas ir visnepatīkamākais. Toreiz priekš Staļina varas gāšanas Latvijā negatavoja kaujiniekus. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas politiķi savā slepenajā darbībā pret PSRS balstījās tikai uz „mīksto” spēku – organizēja savas militārās savienības konferences, ģenerālštabi apmainījās ar informāciju, Tallinā sāka izdot „Revue Baltique”. Tikai „mīkstie” pretpadomju pasākumi bija iegansts tam, lai 1940.gada 16.jūnija PSRS valdības paziņojumā Latvijas valdībai tiktu ierakstīts: „Padomju valdība atrod, ka tādu stāvokli tālāk vairs nevar paciest”, kā arī pieprasa „nekavējoties sastādīt Latvijā tādu valdību, kas būtu spējīga un gatava nodrošināt Padomju-Latvijas savstarpējās palīdzības pakta godīgu izvešanu dzīvē”. Kā redzams, ar godīgumu mums joprojām ir milzīgas un acīmredzami nepārvaramas problēmas. Tagad mēs esam negodīgi iepinušies „karsto” spēku sfērā, kad, teiksim, amerikāņi jau sen būtu visas nometnes sabombardējuši kopā ar to tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem. Mums, viņu sabiedrotajiem, tas ir labi zināms. Protams, mēs dzīvojam ne tikai kara gaidās. Mēs dzīvojam arī iracionālisma, noziedzīgu mentālo manipulāciju un vadāmā haosa laikmetā, kad pie varas ir Stupid white man, kā saka ģeniālais filosofs Karens Svasjans, bet trulībā snaudošā eiropeiski laimīgā supertauta aizgrāpti gatavojas saviem lielākajiem dzeršanas svētkiem un tai, kā parasti, ir vienalga, kādā mēslu bedrē to atkal ir ievilkusi valdošā kliķe. Turklāt Rokfellers var neļaut Putinam ne okupēt varenās karalistes, ne bombardēt nometnes. Arī tas ir jāņem vērā iracionālisma sagandētajā vidē. Varam būt droši tikai par vienu – Sergejs Kurginjans zina, ko runā. Tas vienmēr ir apstiprinājies.