Kultūras cilvēki satraukti par Šlesera un RN vadītāja Lāča konfliktu

_Dienai _zināms, ka vadīt sabiedrību uzrunāta A. Šlesera partijas biedre, bijusī valsts uzņēmuma _Pasažieru vilciens_ vadītāja Linda Baltiņa (LPP/LC), taču viņa apliecina, ka to nedarīs, jo viņai jau ir interesants darbs.Kāds RN darbinieks, kurš vēlas palikt anonīms, _Dienai _stāsta, ka konflikts starp A. Šleseru un A. Lāci bijis «pusaugstos toņos». Tā sakni viņš redz jautājumos, kas skar pilsētas izstāžu zāles _Rīgas mākslas telpa_ (RMT) izmantošanu, dārgā Saktas puķu tirdziņa paviljona būvniecību, ko politiķis grib uzvelt uz RN pleciem, un Gaļinas Poļiščukas (TP) _Teātra Observatorijas_ ielaišanu Rīgas Kongresu namā uz izdevīgiem nosacījumiem.Pats A. Lācis nekādus komentārus nesniedz. «Jautājiet manam kungam un dievam,» viņš nosaka, ar to aicinot par nesaskaņām vaicāt A. Šleseram, kurš ir uzņēmuma kapitāldaļu turētājs. Taču arī vicemērs izteikumos ir skops. Viņa preses sekretārs Ģirts Dripe sola informāciju par «kompleksākām izmaiņām» nākamnedēļ un stāsta, ka A.Šlesera lēmums par A.Lāci būs atkarīgs no revīzijas un audita rezultātiem. To, ka pārkāpumi ir atklāti, apliecina domnieks Andris Ameriks (LPP/LC).«Zinot, kā audita veicēji ņirdzīgi piesienas visiem komatiem, Lāča nomaiņa izskatās pēc politiska pasūtījuma,» uzskata mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, kura paraksts pirmais ir lasāms politiķiem nosūtītajā vēstulē, kurā pozitīvi novērtēts RN vadītāja līdzšinējais darbs. Vēstulei pievienojušies vairāk nekā 60 cilvēki, tostarp akadēmiķis Jānis Stradiņš, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Mārtiņš Heimrāts, bijušais Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš, vijolnieks Raimonds Ozols.«Mana uztraukuma pamatā ir - kas notiks ar kultūras uzņēmumiem, kas iepriekš veiksmīgi strādāja, un vai administrācijas revidēšana nevar apdraudēt Melngalvju namu, pie kura atjaunošanas esmu bijis klāt,» skaidro O. Spārītis. Citus uzņēmumā strādājošos bažīgus dara neskaidrās manipulācijas ap pārējiem RN īpašumā esošajiem kultūras objektiem, kas RN pārziņā nonāca šogad, piemēram, RMT zem Rātslaukuma, par ko interesi izrādot televīzijas LNT īpašnieks un apvienības _Par labu Latviju!_ atbalstošās kustības priekšsēdis A.Ēķis.Viņš kopā ar A. Šleseru, reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku un kinorežisoru Aigaru Graubu redzēti izstaigājam izstāžu zāles telpas. Pēc Rīgas Kultūras aģentūras likvidēšanas pagājušā gada nogalē un darbinieku atlaišanas pašlaik RMT izstādes rīko Fonda Kultūras forums vadītāja Inga Šteimane, kas ir A.Graubas sieva. «Visu kontrolē Ēķis, Kultūras forums ir tikai instruments,» apgalvo bijusī RMT projektu vadītāja Inese Baranovska.A. Ēķa komentāru par viņas teikto _Dienai _vairāku dienu laikā iegūt neizdevās, jo viņš neatbildēja ne uz telefona zvaniem, ne rakstiski nosūtītiem jautājumiem. Savukārt Ē. Stendzenieks noliedz personīgu ieinteresētību RMT attīstīšanā. Reklāmists pirms vairākiem mēnešiem pieaicināts par ekspertu RN konsultatīvajā padomē, kurā ir pārstāvji no kultūras iestādēm un augstskolu rektori. Ē. Stendzenieks uzskata, ka RMT ir «jādod iekšā riktīga mārketinga un reklāmas kampaņa», jo šobrīd telpas tiek izmantotas tikai par 1%.«Ēķis ir televīzija un reklāma. Nekāds zemteksts tur nebija,» par LNT šefa pieaicināšanu atbild RN valdes loceklis Almers Ludviks (LPP/LC), bijušais pilsētas vicemērs, kurš šajā amatā iecelts februārī. Par domes kuluāros pieminēto A. Ēķa vīziju A. Ludvikam nekas neesot zināms. Piedāvājumu nomāt telpas izteikusi tikai kāda ārzemju kompānija, kas neizskatās nopietni, tādēļ vismaz pagaidām RMT strādās kā ierasts._Dienai _ir informācija, ka apmeklētāju skaits izstāžu zālē šogad krities par 25% un tās uzturēšana RN budžetā iecērt pamatīgu robu, jo RMT šogad vairs nesaņem 2,5 miljonu dotāciju no domes. Nerēķinot darbinieku algas, RMT ēkas ekspluatācijas mēneša izmaksas ir virs septiņiem tūkstošiem latu.RN stāv priekšā arī lieli ieguldījumi Kongresu namā, ko pašvaldība grib izveidot par koncertzāli līdz 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. «Pāris miljonu noteikti būs vajadzīgi, bet summa var iet uz augšu, ja visu veco daļu grib pārbūvēt un mainīt komunikācijas un tehnoloģijas,» saka A. Ludviks. Projektēšanas konkursu varētu izsludināt septembrī.