"Visu laiku esam turēti neziņā," rokas vien noplāta Kundziņsalas iedzīvotāja, pensionāre Rasma Mihailova, kuras mājā dzīvo jau ceturtā paaudze. Izpētes statuss saistībā ar Rīgas ostas attīstību, kas noteikts apdzīvotajam rajonam Kundziņsalā un kura dēļ iedzīvotāju iespējas rīkoties ar savu īpašumu ir ierobežotas, ir ierasts jau vairāk nekā desmit gadu. Kopā patlaban uz salas dzīvo ap 400 iedzīvotāju un ir apmēram 140 privātmāju. Ne Rīgas dome, ne arī Rīgas brīvosta vēl aizvien skaidras atbildes nesniedz — no vienas puses, dzīt nevienu prom negrasās, no otras puses — šī vieta tomēr iecerēta ostai. Jaunus priekšlikumus, kā ostai sadzīvot ar iedzīvotājiem, Rīgas dome sola celt galdā pavisam drīz — jau rudenī.
Kundziņsalā, kas veidojusies, saplūstot mazām saliņām, cilvēki dzīvojuši jau kopš cara laikiem. 57 gadus vecais Juris Mednis stāsta, ka viņa vectēvs zemi Kundziņsalā nopircis 1913.gadā. Tolaik tilta vēl nebija un būvmateriāli māju celšanai vesti ar laivu. Salinieki iekopuši dārzus, ganījuši govis un kazas, un gluži kā Venēcijā liela daļa māju būvētas uz pāļiem. Pa kanāliem pārvietojās ar laivām, pāri varēja tikt pa laipām.
Salu iekāro osta
Līdz ar dzelzsbetona tilta uzbūvēšanu 1959.gadā Kundziņsalu sāka iekārot ostas vajadzībām. Sāka padziļināt Daugavu, sabēra smiltis, aizbēra kanālus. Garām J.Medņa mājai bija iecerēts būvēt dzelzceļu. Kundziņsalas 3.līnijas iedzīvotājiem nācās salu pamest, arī J.Mednim. Kompensācijā tika piešķirti dzīvokļi Zolitūdē. Kad sākās atmoda, bijušie zemes īpašnieki un mantinieki varēja atjaunot īpašuma tiesības, un 1994.gadā savu zemi atguva arī Juris Mednis. Tiesa, māja jau bija nojaukta, taču, izmantojot vecos pamatus, viņš uzbēvēja jaunu. Tajā pašā gadā Saeima attapās, nosakot, ka plānotajā ostas attīstības teritorijā īpašumu tiesības atjaunot nevar, taču, tā kā daudzi jau to bija paguvuši izdarīt un tur aizvien bija daudzas dzīvojamās ēkas, sākās pirmie kundziņsalieši procesi. Kundziņsalas apdzīvotais rajons tika viļāts no plāna uz plānu kā karsts kartupelis, te ļaujot saleniekiem cerēt uz nākotni salā, te — uz to aizverot durvis.
Bija brīdis, kad Rīgas dome apsvēra ieceri Kundziņsalas iedzīvotājiem privātmājas atsavināt, pretim piedāvājot zemi pie Ķīšezera vai naudas kompensāciju. Vairākums iedzīvotāju bija pilnībā pret šādu ieceri, jo uzskatīja īpašuma novērtējumu par nepietiekamu. "Mēs neesam bomži. Mani no Kundziņsalas var padzīt tikai ar kājām pa priekšu," ir pārliecināta bijusī apavu veikalu vadītāja pensionāre Rasma Mihailova. Kundziņsalā dzimtas mājā R.Mihailova dzīvo kopā ar meitu Baibu un 96 gadus veco māti. Kopš 2004.gada viņa aktīvi sūtījusi sūdzību vēstules Rīgas domei.
Neskatoties uz nosūtītajām vēstulēm, anketām un jaundibinātās biedrības Kundziņsala aktīvo darbību, Rīgas dome un vēlāk arī valdība 2006.gada rudenī tomēr nolēma dzīvojamo rajonu iekļaut Rīgas brīvostas teritorijā. Tāds satuss šim rajonam ir arī tagad, tas tika iestrādāts Rīgas attīstības plānā 2006.—2018.gadam. Politiķu pamatojums — ostai jāattīstās tālāk no Rīgas centra, lai kravas autotransports netraucētu satiksmi. Janvārī Rīgas attīstības plāns ar Satversmes tiesas lēmumu tika atcelts, daudzi kundziņsalieši uzelpoja brīvāk, taču rajons vēl aizvien atrodas ostas robežās, teritorijai atjaunots izpētes statuss.
Lai teiktu galavārdu, kas būs šajā teritorijā, Rīgas brīvosta noslēgusi līgumu ar Vācijas kompāniju BMT Transport Solutions, kas izpētes jautājumos sadarbojas ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem. Vietējais projekta vadītājs NK Konsultāciju biroja direktors Neils Kalniņš stāsta, ka attīstības plāns būs gatavs tikai nākamā gada martā. Līdz tam spriest par Kundziņsalas attīstību ir pāragri. "Visus jautājumus sākam skatīt no nulles," norāda N.Kalniņš. Ierobežojumi tikmēr ir spēkā.
Izmanto, ko drīkst
Salenieki gan dīkā nesēž un izmanto iespējas attīstīties, arī esot ierobežojumiem. Proti, drīkst vai nu renovēt esošās ēkas, vai uz veciem pamatiem būvēt jaunu, bet tikpat lielu, kāda tā bijusi pirms tam. Ērikai Kalniņai pirms trim gadiem mazmeita atradusi sludinājumu par zemi Kundziņsalā. Ar meitu un znotu nolemts zemi nopirkt, un ar Rīgas domi panākta vienošanās būvēt jaunu māju vecās vietā. Māja jau agrāk bijusi gana liela. Bankā ņemts kredīts uz 20 gadiem. Par Kundziņsalas neskaidro nākotni ģimene nemaz nesatraucas. Galvenais, ka vieta atgādina Vecmīlgrāvi, kurā ģimene dzīvojusi pirms tam. "Vecmīlgrāvī mums bija divstāvu māja. 70.gadu beigās to atņēma un nodedzināja, lai uzbūvētu deviņstāvu mājas. Ģimeni izšķīra, iedeva štruntīgus dzīvokļus. Tad neviens neprasīja, kur grib iet," stāsta Ē.Kalniņa un cer, ka šoreiz būtu citādi. Labprātīgi prom neietu, un ar varu vairs nevarētu aizdzīt. Turklāt znots Nikolajs Boroda, kurš strādā par kuģu mehāniķi, dzirdējis, ka nevienam šī teritorija neesot vajadzīga.
Vilnis Pavlovskis, kurš Kundziņsalā dzīvo jau 46 gadus, uz situāciju raugās daudz skeptiskāk. "Kļūst tikai sliktāk. Visās pusēs priekšā sēta. Tā kā geto. Kādreiz ar suni varēju aiziet pastaigāties gar Daugavu. Tagad ūdeni redzu tikai vannā un bildītēs. Ja normāli visiem samaksātu, tad arī būtu ar mieru aiziet. Bet līdz šim plānots tikai cilvēkus apčakarēt," sūkstās V.Pavlovskis. Savu māju viņš tomēr paspējis renovēt — gan uzlikt jaunu jumtu, gan sapost fasādi.
Par grūtībām aiziet no Kundziņsalas stāsta arī biedrības Kundziņsala valdes priekšsēdētājs Māris Jansons: "Kāds virsnieks gribēja pārdot savu īpašumu ostai, kurai pirmpirkuma tiesības, taču tā bija gatava zemi pirkt par kadastrālo vērtību. Virsnieks bija sašutis. Zemes tirgus taču apstājies! Nav iespējams noteikt normālu cenu."
Citi zemesgabali stāv neapdzīvoti, jo līdz ar izpētes statusa atkārtotu uzlikšanu šogad Rīgas dome apturēja vairāku jaunbūvju projektus. M.Jansons tomēr ir priecīgs, ka patlaban vismaz vairs nedraud piespiedu īpašuma atsavināšana. Arī par kompensācijām diez vai būs runas. Tajā pašā laikā M.Jansons pieļauj, ka, visticamāk, Rīgas dome rajonu nolems lēnai iznīcībai, uzliekot ierobežojumus arī turpmāk, līdz privātmājas pamazām nomainīs noliktavas. Vai patiešām tāda būs Kundziņsalas attīstības iecere, iedzīvotāji uzzinās rudenī. Domes pārstāvji konkrētu datumu savu plānu atklāšanai vēl nenosauc, bet M.Jansons jau sola cīnīties līdz galam — par Kundziņsalas dzīvojamā rajona izslēgšanu no Rīgas brīvostas teritorijas. Palīgā piesaukts arī Tiesībsarga birojs.