Tomēr līdz ekspertīžu rezultātu saņemšanai vēl nav zināms, kā rīkosies bijušā Operetes teātra ēkas īpašniece - valsts, kuru pārstāvVAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Uzņēmuma preses sekretārs Mārtiņš Kaprāns pieļāva: ja ugunsgrēks izcēlies nomnieku dēļ, pastāv iespēja, ka līgums tikšot lauzts. "Mēs gan esam ieinteresēti, lai ēka tiktu atjaunota, un ne par valsts līdzekļiem," atzina VNĪ pārstāvis. Šogad visilgāk dzēstais ugunsgrēks notika klubā, kuram jau kopš izveidošanas 2000.gadā bieži tika pievērsta sabiedrības uzmanība. Sākumā presē tika plaši apspriests, ka Operetes teātra ēka tiek iznomāta Ivana Haritonova paziņam hokeja kluba Niks īpašniekam N.Sirotkinam. Vēlāk kultūras darbinieki atklātā vēstulē sūrojās, ka solīto muzikālo un māksliniecisko izrāžu vietā īpašnieki visu uzmanību koncentrējot uz peļņu nesošo kazino un diskotēku. Kopš La Rocca atklāšanas, kad tas bija teju vienīgais lielais deju mūzikas klubs Rīgā, tai ir uzlikts "narkodīleru paradīzes" zīmogs. Tiesa gan, policijā norāda, ka patlaban La Rocca šajā ziņā citu klubu vidū īpaši neizceļas.
Teātra vietā kazino
N.Sirotkinam piederošajai SIA Baltijas distributoru grupa (BDG) teātra ēka un tai piekrītošais zemesgabals tika iznomāt pirms septiņiem gadiem par 36 tūkstošiem latu gadā ar nomas līguma termiņu 25 gadi - līdz 2025.gada 14.jūnijam, nomas tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Līgumu slēdza Kultūras ministrija (KM), VNĪ īpašumu Brīvības ielā un ar to saistītās saistības pārņēma vēlāk.
KM tolaik vadīja Kārina Pētersone (tagad LPP/LC), kas uzsver - gan juridiski, gan faktiski operetes teātris tobrīd vairs neeksistēja: "Mums bija tikai nekustamais īpašums, kas nesa valstij zaudējumus." Kad BDG uzvarēja atklātajā konkursā par nomu, tās direktors bija mūziķis Aivars Hermanis, kura koncepcija paredzēja arī džeza, latviešu un pasaulē populārās mūzikas koncertu, mūziklu un izrāžu rīkošanu. Tomēr neilgi pēc tam uzņēmumu pārņēma N.Sirotkins. Kā stāsta K.Pētersone, to uzzinot, KM vēlējusies līgumu lauzt, taču tā nosacījumi valstij šādā situācijā bijuši pārāk neizdevīgi - vajadzētu kompensēt BDG ieguldītos līdzekļus.
KM neesot arī varējusi pieķert BDG līguma nosacījumu nepildīšanā, atceras K.Pētersone: "Līdzko sūtījām komisiju pārbaudīt, tā viņi organizēja kādu izrādi. Mums nebija pamata teikt, ka tās nav mākslinieciski vērtīgas." Esot bijis skaidrs, ka īstas izrādes tur nevarēs notikt - skatuve tika samazināta un orķestra bedre aizbērta. Tāpēc tika noslēgta papildvienošanās, ka BDG apņemas pēc nomas līguma beigām skatuvi atjaunot. "Es cerēju, ka nākotnē tomēr tur varētu atgriezties teātris," teic K.Pētersone.
Vēlas privatizēt ēku
Tomēr pērnruden BDG bija pieteikusies privatizēt bijušā Operetes teātra ēku, taču valdība šī gada sākumā privatizācijas pieteikumu noraidīja. Pret ēkas nodošanu privatizācijai iebilda KM, pieļaujot, ka pēc nomas līgumu beigām ēka atkal varētu tikt izmantota kultūras vajadzībām. BDG, uzskatot, ka šis Ministru kabineta rīkojums bijis prettiesisks, to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā (ART). Argumenti: sākotnēji ēkā atradies kinoteātris, bet 1999.gadā, kad BDG pārņēmusi ēku, operetes teātris vairs nav darbojies un ēka atradās avārijas stāvoklī.
Savukārt MK paskaidroja, ka tas nemazina ēkas nozīmi kā akustiski piemērotu muzikālām un teātru izrādēm un koncertiem. Turklāt nomas līgumā teikts: ja tas tiek lauzts vai izbeidzas, BDG jāatjauno skatuve sākotnējā stāvoklī. Tas nozīmējot, ka pēc līguma termiņa beigām objektu paredzēts izmantot kultūras funkciju īstenošanai.
14.decembrī tiesa N.Sirotkina firmas pieteikumu noraidīja. "Ēkā Brīvības ielā 96 Rīgā, vēsturiski atradies Muzikālais (operetes) teātris, arī šobrīd saskaņā ar noslēgto nomas līgumu ēka izmantojama vienīgi kultūras vajadzībām. Līdz ar to tiesa secina, ka arī ēkas turpmākā izmantošana saistās ar kultūras pasākumu attīstību," teikts spriedumā. N.Sirotkins Dienai teica, ka vēl pirms ugunsgrēka iesniegta apelācijas sūdzība, tomēr ART priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa sacīja, ka tiesā tā vēl nav saņemta.
Darbiniekus neatlaiž
Šobrīd ēkas nākotne ir atkarīga gan no ugunsdzēsēju un celtniecības ekspertīzes, gan no policijas izmeklēšanas rezultātiem. Dienai N.Sirotkins skaidro, ka pie vainas ir nelaimes gadījums. Pagaidām arī nav skaidrs, ko segs apdrošināšana.
Pats N.Sirotkins stāsta, ka apdrošināšanu par ēku saņems valsts, savukārt no kluba aprīkojuma apdrošināta bijusi vien daļa. "Jauno ekrānu par 300 tūkstošiem vēl nepaspējām apdrošināt," teic La Rocca īpašnieks, kuram vēl nav skaidrs visu zaudējumu apmērs - "mūs vēl nelaiž apskatīt". Zināms, ka ēkai iebrucis jumts virs pašām naktskluba telpām, līdz ar to arī daļa no vienas sienas. Tās pamati gan esot saglabājušies.
Klubā strādājuši vairāk nekā 200 darbinieku, kuriem N.Sirotkins darbu centīšoties saglabāt: "Daļa varēs strādāt atjaunošanas celtniecībā, citus pārcelsim uz filiālēm." Kāda La Rocca darbiniece Dienai pastāstīja, ka viņiem solīts: pusotru mēnesi strādāt nevajadzēs, bet algu maksās. Pēc tam kaut kur tikšot īrētas jaunas telpas, bet jau rudenī La Rocca būšot ierindā.
Narkotikas
Kāds avots Rīgas policijā Dienai norādīja, ka par īpaši sliktu kriminogēno situāciju La Rocca apkārtnē pēdējā laikā runāt nebija pamata: "Tas bija objektīvi, jo klubs ir liels. Jo vairāk cilvēku, jo vairāk problēmu." La Rocca bija viens no tiem klubiem, kurš sadarbojās ar policiju narkotiku apkarošanā. Vieta policistiem arī bijusi labi zināma un izpētīta, bet augšstāvā Studio 69 VIP zonā uzturējusies "elitāra publika", kam līdzi gāja arī dārgas narkotikas. Tagad gan lietotāji, gan dīleri meklēs sev "jaunu nišu", kas policijas darbu apgrūtinās. "La Rocca pamatā bija krievvalodīgo klubs, un gaidāms, ka publika pāries uz klubiem Roxy un Nautilus, līdz ar to varētu pasliktināties kriminogēnā situācija Vecrīgā," paredz policijas amatpersona.