Latvijas Mākslas augstskolu pārstāvji protesta akcijā prasa Ķīļa demisiju

paskatieties, ko sauc par augstskolām - padomju laiku tehnikumus. Un to tad arī viens demagogs veikli izmanto

ha,ha... Baigā atmoda! Ja Ķīlim izdosies kaut ko manīt izglītības sistēmā, un izmaiņas skars visas iesīkstējušās un nocementējušās valsts slaucēju un shēmotāju rindas, tad varēsim runāt par kaut kādu atmodu! ------------------------------------ Ķīlis un kompānija tieši atrodas to " valsts slaucēju un shēmotāju rindas" priekšgalā pašlaik. Vienīgi izdevies daļu publikas ar tukšiem saukļiem apmānīt

Baigā atmoda! Ja Ķīlim izdosies kaut ko manīt izglītības sistēmā, un izmaiņas skars visas iesīkstējušās un nocementējušās valsts slaucēju un shēmotāju rindas, tad varēsim runāt par kaut kādu atmodu!

Kādas var notikt reformas satrakotā pīļu dīķi? Tiek darīts viss, lai nekas nemainītos!

Kā redzams, nav gan! Būtu kaunējies līst gājienā! Gudri studenti protestētu pret šādiem mācību spēkiem un atbalstītu Ķīli!

ir glumais zutis. Redzēsiet - būs drīz klerks kādā no ministrijām un tad jau pa karjeras kāpnēm uz augšu. Jaunupa, Pūces tipāžs.

RL: Piedod vienu nekrietnu jautājumu. Bet tev pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas - cik tev ir akadēmisku publikāciju? Ķīlis: Cik? (Klusē.) Nu, kaut kādas desmit varētu būt, jā. RL: Starptautiski atzītos, recenzētos izdevumos? Ķīlis: Starptautiskās es neteiktu, jā... protams... Man piemēram... teiksim, Vidzemes augstskolā vairākus gadus ir bijis projekts, kas tikai šogad noslēdzas... RL: Tas labi, ka tev ir publikācijas Valmierā un Rīgā, dažādos rakstu krājumos, bet es jautāju par starptautiskām publikācijām kolēģu recenzētos (peer revieiv) izdevumos. Rakstu krājumos peer revieiv sistēmu lieto ļoti reti. Ķīlis: Protams, protams. RL: Cik tev ir akadēmisku publikāciju? Ķīlis: Es domāju, ka pēdējos gados man šādā veidā diez vai būs... RL: Tātad, pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas tu esi vienkārši atražojis to, ko tu tur esi... Ķīlis: Pag, pag, pag! RL: Es jau brīdināju, ka tas būs nekrietns jautājums. Ķīlis: Jā, jā, viss kārtībā. Tas ir absolūti normāls jautājums, Tādā ziņā, ka tas ir pilnīgi leģitīms jautājums. Ir tā, ka es esmu bijis līdzredaktors vienai grāmatai, kas ir izdota Macmillan izdevniecībā un atkārtoti izdota 1997, 1998. un 1999. gadā.[1] RL: Tas ir, pirms tu pabeidzi savu doktora disertāciju 1999. gadā? Ķīlis: Es pabeidzu izstrādāt. Man ir, piemēram, kopā ar Viedu Skultāni raksts par Latviju Macmillan izdevniecības krājumam "Countries and cultures".[2] RL: Ja šīs tiek skaitītas, tad labākajā gadījumā sanāk pāris publikācijas.

Riņķis: Ķīlis pūš sabiedrībai acīs miglu 79 Jānis Riņķis, Nodokļu maksātāju biedrības valdes loceklis. 2012. gada 22. novembris 20:09 Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis maldina sabiedrību un klaji manipulē ar faktiem. Tā uzskata Nodokļu maksātāju biedrība (NMB), kas uzmanīgi seko notikumiem, kuri saistīti ar Ķīļa uzsāktajām reformām izglītības sistēmā. Biedrība ir pārliecināta, ka nav jābūt dižam domātājam, lai saliktu kopā acīmredzamus faktus un izdarītu secinājumus, kas to pierāda. Pirmkārt, ministra apgalvojumi par to, ka Augstākās izglītības padomes (AIP) pētījuma dati ir viltoti, ir vienkārši mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no paša Ķīļa politiskajām neveiksmēm. Ministra pēkšņie atklājumi ir vistiešākajā veidā saistīti ar neuzticību Robertam Ķīlim un viņa demisijas pieprasījumu pagājušajā nedēļā, ko izteica vairākas augstskolas un citas ar izglītības sistēmu cieši saistītas organizācijas. Otrkārt, tā saucamās Kīļa reformas nav nekas vairāk kā skaisti nosaukta budžeta cirpšana valsts finansējumam Latvijas augstākajai izglītībai. To patiesais mērķis nekādā veidā nav saistīts ar augstākās izglītības kvalitātes celšanu, kā tas šobrīd tiek deklarēts sabiedrībai, bet gan vienkāršu izdevumu samazināšanu Latvijas izglītības un zinātnes nozarēm kā tādām. Treškārt, cietēji no šīm reformām būs ne tikai augstskolas, bet arī studenti un viņu vecāki, kuri diemžēl to sāk atskārst tikai tagad, kad Ķīlis, pats to negribēdams, savos publiskajos izteikumos ir pieskāries dažām no tām graujošajām sekām, kuras skars studentu intereses. Taču galvenais reformu ļaunums ir samazinātais budžeta vietu skaits Latvijas augstskolās, kas, neatkarīgi no giljotinēto studiju programmu skaita, tik un tā tiks panākts.