Divi apjomīgi Zvirgzdusalas pussalas, kas atrodas līdzās Krasta ielai pie Salu tilta, apbūves risinājumi. Trīs dzīvojamās augstceltnes Imantā. Izskatot ceturtdien šos piedāvājumus, visvairāk pilsētas galvenā arhitekta kolēģijas uzmanības izpelnījās iecere veidot darījumu un dzīvojamo ēku kompleksu Zvirgzdusalā — teju divu stundu garumā arhitekti sprieda, kā to pēc iespējas vizuāli veiksmīgāk un funkcionālāk iekļaut pilsētvidē.
Vizuāli nepārliecina
Projektētāju SIA Postform Projekts Rīga un Zviedrijas arhitektu biroja Sweco FFNS Arkitekter AB veidotā multifunkcionālā kompleksa būvniecības iecere paredz Zvirgzdusalas pussalā patlaban novārtā atstātajā teritorijā līdzās Salu tiltam celt biroju un dzīvojamās ēkas līdz pat 24 stāvu augstumam. Gar Daugavas krastu projektētāji iecerējuši plašu promenādi ar atpūtas zonām, kuras savienos gājēju koridori, paredzēta arī pazemes autostāvvieta, jumta dārzi un bērnu rotaļlaukumi. Kopsummā plānoti dzīvokļi aptuveni pusotram tūkstotim cilvēku un divtik vairāk darbavietu.
Celtņu izkārtojumam nav pamatojuma, tas šķiet paviršs — izteicās vairums arhitektu. "Lego klucīši bija, kaut kā sakārtojām. Tā tas izskatās," vērtēja sēdē kā recenzents pieaicinātais arhitekts Uģis Kaugurs. Viņam piekrita arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētājs un Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš, sev raksturīgajā tiešumā paziņojot, ka "tiek piedāvātas izcili tizlas mājas, kas ir labs uzskates līdzeklis, kā nevajag veidot arhitektūru." Viņš izteicās arī par iespējamajām transporta satiksmes problēmām, kuras varētu radīt Zvirgzdusalas apbūve. "Telpu sablīvējums ir ārkārtīgi liels. Neredzu, kā automašīnas tām piekļūs. Krasta iela savas caurlaides spējas jau izsmēlusi," uzsvēra J.Krastiņš. "Rodas sajūta, ka radīts dzīvokļu bloks viesstrādniekiem. Vēlāk varēsim domāt, kā lēnā garā visas šīs mājas spridzināt," ieceri asi kritizēja arī kolēģijas loceklis, uzņēmējs Māris Gailis. Viņam piebalsoja pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, izklāstot arhitektūras aizdomīgo līdzību ar sociālajiem mājokļiem.
Iesaka sadarboties
Savukārt krietni labvēlīgāk arhitektu kolēģija izturējās pret otru turpat līdzās Zvirgzdusalas pussalā paredzētā daudzfunkcionālā kompleksa būvniecības ieceri Ulubele City ar dzīvojamo, biroju un servisa zonu, apvienojot stiklotas vertikālas formas ar apjomos mazāku mērogu, ko izstrādājusi SIA Venta Didrihsona arhitektūras studija. Kā nepieciešamu projektētāji nosauca arī gājēju tiltiņa izveidi pāri Krasta ielai. Šī iecere atzinīgi novērtēta arī lielākajā nekustamo īpašumu izstādē Kannās un, veiksmīgi virzoties uz priekšu, varētu tikt īstenota 10—12 gados.
"Ulubelē paveikts praktiski viss, lai radītu pašpietiekamu vietu, kas šim rajonam, ņemot vērā tam grūto piekļūšanu, ir ļoti svarīgi. Izveidots labs balanss starp publisko un privāto zonu, raksturu veido veiksmīgā mērogu maiņa," apgakvoja U.Kaugurs. Savukārt SIA Arhitektu birojs Sīlis, Zābers un Kļava arhitekts Andis Sīlis ironiski ievaicājās, vai arhitekts Vents Didrihsons iecerējis veidot tipveida Rīgu, atklājot būvniecības ieceres līdzību ar Klīversalā piedāvāto risinājumu. "Cerams, ka vismaz vienu ļaus uzbūvēt," atjokoja V.Didrihsons.
Diskusijas noslēgumā kolēģija aicināja uzlabot Zvirgzdusalas pussalas apbūves arhitektonisko risinājumu, it īpaši Postform Projekts Rīga un Sweco piedāvāto variantu. Kolēģija ierosināja arī projektētājiem sadarboties, lai visam rajonam nepieciešamās būves, piemēram, bērnudārzs vai sporta laukumi, nedublētos un veidotos vienota teritorijas attīstības vīzija.
Imantas torņi
Krietni mazāk iebildumu kolēģijai bija pret paredzēto daudzdzīvokļu augstceltņu grupu Imantā, Anniņmuižas bulvārī. Divas no tām — katra 26 stāvu augstumā — iecerētas kā vertikāls akcents Kleistu ielas noslēgumā, stāstīja SIA Arhitektonika projektēšanas grupa galvenais arhitekts Ingurds Lazdiņš. Katrā apļa formā veidotās ēkas stāvā paredzēti septiņi dzīvokļi, plānots izveidot 450 autostāvvietu, no tām 400 pazemes. Ēkā iecerēts izvietot arī nelielas sabiedriskās platības. Kolēģija projektu atbalstīja, iesakot I.Lazdiņam vienīgi vēlreiz pārdomāt ēkas siluetu un tā saspēli ar jau esošajām un projektētajām ēkām.
Savukārt A.Sīlis ar kolēģiem vēlējās konsultēties par vienas no triju ēku grupas iespējamo paaugstinājumu. Divi nami jau uzbūvēti, pilnībā neizmantojot atļauto 24 stāvu augstumu, taču trešā veiksmīgam risinājumam stāvu skaitu, viņaprāt, būtu nepieciešams palielināt. "Jau gatavam plānam apvilkām citu ādu, tādēļ neuzskatu šo par mūsu projektu. Taisīt trešo māju ar tām pašām kļūdām būtu muļķīgi, taisīt ko citu — arī neiet krastā. Intuitīvi jūtu, ka nepieciešams ko darīt ar apjomiem. Paaugstinājumu redzu kā vienīgi izeju no situācijas," teica A.Sīlis. "Šādā gadījumā jātaisa detālplānojums," skaidroja pilsētas attīstības departamenta vadītāja vietnieks Pēteris Strancis, kam iebilda A.Sīlis. Vairums arhitektu piekrita A.Sīlim, piebilstot, ka vienīgi jāizvērtē, vai, neizstrādājot detālplānojumu, iespējams likumīgi paaugstināt stāvu skaitu.