Pēc Pirmā pasaules kara divdesmitajos gados notika ielu pārdēvēšana, to nosaukumus latviskojot gadījumos, kad tie ietvēra kādu cariskās Krievijas politisko darbinieku. Vēlāk ielu uzrakstu plāksnītes nomainīja ar tādām, kurās bija uzraksts tikai latviešu valodā. Pēc Otrā pasaules kara ielu nosaukumu plāksnītes tika izgatavotas ar uzrakstiem divās valodās: krievu un latviešu, bet krievu valodā tos tikai atveidoja, nevis tulkoja, kā tas bija bijis iepriekš.Pēc Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas iniciatīvas Mūrnieku ielas uzraksta plāksnītes trijās valodās - vācu, krievu un latviešu - izgatavotas un uzstādītas ielas krustojumos ar Lienes un Matīsa ielām. Tā ir daļa no koka apbūves atveseļošanas projekta Rīgas centra nomalē, t.s., strādnieku priekšpilsētā Grīziņkalnā. Jau agrāk ir veikts ielas remonts un uzstādītas vēsturiskās apgaismojuma laternas.Respektējot Valodu likuma prasības, blakus minētajai XX gs. sākuma ielu uzraksta plāksnītes kopijai piestiprināta informatīva plāksne latviešu un angļu valodās. Pasākums turpina attīstīt Mūrnieku ielai muzejisko raksturu, kā jau piesaista tūristu, it īpaši ārzemju, uzmanību. Ļaudis interesē autentiska XIX gs. strādnieku priekšpilsētas ielu ainava.Mūrnieku ielas projekts ir saņēmis Gada balvu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsludinātajā Kultūras mantojuma konkursā un starptautisku atzinību Eiropas Pašvaldību izpildvadītāju savienības UDITE konkursā.
Lejnieks: Mūrnieku ielas uzraksta plāksnes - trīs valodās
Raksturīgs labiekārtošanas elements ir ielas nosaukuma uzraksta plāksnīte. Līdz Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanai 1918.gadā Rīgas ielu nosaukumi bija tikai svešvalodās - līdz 1877.gadam tikai vācu valodā, no 1877.-1902.gadam vācu un krievu valodās, bet pēc 1902.gada ielu nosaukuma plāksnītēs ielu nosaukumus rakstīja trijās valodās: vācu, krievu un latviešu, ielas vārdu attiecīgi tulkojot.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.