Rīgas arhitektu kolēģija bez diviem citiem izskatījusi arī ieceri veidot tirdzniecības centru iepretim t/c Alfa.No prieka par vairākkārtējās diskusijās panāktu labu rezultātu un pozitīva vērtējuma līdz neviltotai nepatikai - tik dažādu vērtējumu pagājušajā nedēļā notikušajā Rīgas pilsētas arhitektu kolēģijas sēdē saņēma trīs izskatītie priekšlikumi. Speciālistus apmierināja tas, kas paredzēts tā sauktajā sarkano spīķeru kvartālā aiz Centrāltirgus, kā arī lielveikala projekts Šmerlī iepretim tirdzniecības centram Alfa, bet biroju un dzīvojamo torņu projekts Purvciemā pie Mēbeļu nama izpelnījās daudz kritikas.
Atdzīvinās spīķerus
Par patlaban diezgan nepievilcīgo un atsevišķās diennakts stundās pat bomzīgo sarkano spīķeru kvartāla starp Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielu atdzīvināšanu runāts jau kādu laiku. Pērn notikušajā starptautiskajā arhitektu plenērā uzvarējušā norvēģu arhitektu biroja Snohetta idejas gan nedaudz pamainījušās. Ceturtdien kolēģijai rādītajā kvartāla attīstības priekšlikumā pazudusi iecere par muzeju Centrāltirgus zivju paviljonam iepretim esošajā stāvlaukumā, lai gan speciālisti norāda, ka "ir jādomā, ko tur darīt, citādi rodas nepabeigtības sajūta".
Doma par triju jaunu ēku rindu gar Krasta ielu un vienu Maskavas ielas pusē nav zudusi. Tajās nākotnē varētu atvērt tirdzniecības paviljonus. Turpretim divās jau esošajās ēkās kvartāla vidienē sadarbībā ar Francijas gastronomijas skolu tiktu atvērta tās filiāle. Tai blakus atvēlēta vieta Zaļajam tirdziņam, par kura izveidi cīnās pavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš šajā teritorijā arī pieļauj iespēju atvērt restorānu. Garajā ēkā gar Turgeņeva ielu paredzēts izveidot bērnu jaunrades centru. Pārējās ēkās būtu biroji, bet namu augšējos stāvos - apartamentu tipa dzīvokļi.
Teritorijas attīstītāji, pilnsabiedrība Spīķeri, te paredzējuši rast vietu arī Francijas runājošo akmeņu izvietošanai. Tāpat attīstības priekšlikumā parādījusies ideja pār Krasta ielu veidot gājēju tiltiņu, kas aizvestu līdz Daugavmalai, kur varētu izbūvēt nelielu kafejnīcu, bet Daugavā uz pontoniem izveidot laivu piestātnes. Lai gan tas priekšlikumā iestrādāts, naudas iecerēm pagaidām neesot, teic pilnsabiedrības īpašnieks Uldis Dinne.
Kopumā kolēģijas locekļi ieceri atbalstīja, vien norādīja, ka turpmāk vairāk jādomā par gājēju un transporta plūsmas organizēšanu. Arhitekts Andris Kronbergs ieteica starp ēkām veidot pasāžas, jo "mūsu klimats nav tik mīlīgs". Būtisks kolēģijas locekļu ieteikums attīstītājiem bija pārdomāt tiltiņa un kafejnīcas veidošanu krastmalā, jo tieši tas varētu cilvēkus pievērst šim "psiholoģiski nepievilcīgajam" rajonam.
Jāatbrīvojas no stāvvietām
Kolēģijas sēdē tika skatīta arī iecere būvēt lielveikalu Brīvības gatves un Šmerļa ielas stūrī, pretī t/c Alfa. Jau pirms gada kolēģija divas reizes neatbalstīja vācu kompānijas Bauhaus ieceri šajā vietā celt pirmo viņu būvmateriālu un saimniecības preču lielveikalu Latvijā. Ieceri neatbalstīja tāpēc, ka uzņēmums vēlējās pieturēties pie ierastās koncepcijas - vienstāva būves, fasādes tikai sarkanā un baltā krāsā ar veikala emblēmu, kurā redzami grafiski māju jumtiņi, un raksturīgais reklāmas stabs ar trīsstūra formas platformu augšā. Tas kolēģijas locekļiem likās pārāk primitīvi. Nepatiku raisīja arī plānotais novietojums pie pašas Brīvības ielas un pret ielu vērstā piegādes zona.
Ir pagājis gads, un koncepcija ir mainījusies, norāda arhitekts Rolands Bruzgulis. Bauhaus no ieceres veidot veikalu ir atteicies, tagad Linstow Center Management paredzējis te izveidot Alfas mājas centru. Pēc R.Bruzguļa teiktā, jaunajā piedāvājumā pie Brīvības gatves paredzēts izvietot atsevišķu biroju ēku un aiz tās pašu centru, kas varētu būt divus stāvus augsts. Lai gan zem visas teritorijas paredzēts veidot pazemes autostāvvietu, tam paredzēts atvēlēt arī platības virszemē.
Kolēģijai bija divi būtiski ieteikumi. Vispirms panākt, ka autostāvvietu starp abiem centriem nav tik daudz vai vispār nav, lai tur veidojas pievilcīga publiskā telpa. Arhitekts Andis Sīlis uzsvēra, ka svarīgi panākt, lai Linstow, kas "iepriekš izcēlies ar solījumu nepildīšanu", biroju ēku gar Brīvības ielu uzbūvē reizē ar lielveikalu, pretējā gadījumā tas varētu nenotikt nekad.
Monstrīgi debesskrāpji
Salīdzinoši agrīnā stadijā kolēģijai tika rādīts arī Arhitekta K.Rukuta birojs izstrādātais daudzfunkcionālās biroju un dzīvojamās ēkas projekts Dzelzavas ielā 74 pie veikala Mēbeļu nams. Tur uz četrus stāvus augstas ēkas-platformas paredzēts veidot trīs 16, 18 un 24 stāvus augstus torņus, kas savstarpēji saistīti ar pārejām. Kopumā torņos paredzēti 229 dzīvokļi, bet pirmajos četros stāvos - biroji un tirdzniecības platības. Pazemē iecerēts būvēt stāvvietu aptuveni 600 mašīnām. Atbilstoši šim priekšlikumam teritorija būtu tik intensīvi apbūvēta, ka publiskās telpas veidošanai vietas tikpat kā nepietiktu, atzīst arhitekts Kārlis Rukuts.
Arhitekts Edgars Bērziņš teica, ka četrstāvīgā platforma ir pārāk milzīga un nerada mājīgumu, tāpat arī šajos dzīvokļos nevarot gaidīt augstu kvalitāti, līdz ar to varētu rasties problēmas ar to pārdošanu. Kritiskāks bija uzņēmējs Māris Saukāns, sacīdams, ka "man tas ļoti nepatīk, ļoti monstrīgi". Rīgas arhitekts Jānis Dripe ieteica milzīgo platformu sadalīt atsevišķās ēkās. A.Sīlis un profesors Jānis Krastiņš norādīja arī uz piedāvāto horizontālo pāreju nefunkcionalitāti. "Torņi vieni paši vēl varbūt veidotu kaut kādu siluetu, bet šīs pārejas to sagrauj," sacīja J.Krastiņš. Ņemot vērā, ka iecere ir izstrādes sākumā, visdrīzāk, tā vēl tiks skatīta kolēģijā.