Savukārt aizsargājami ir dižkoki, un viens šāds koks varētu būt arī kādā no Mārupītes posmiem, sacīja L.Eņģele. Viņasprāt Mārupītes krastā izdarītais ir barbarisms pret dabu. Viņa arī piekrīt, ka labiekārtot vietu varēja, bet nevis iznīcināt. “Varēja izveidot kulturālu taku, nevis šoseju. Šobrīd ainava ir totāli izbojāta,” tā L.Eņģele. Viņa piebilst, ka situāciju pagaidām vēl ir iespējams vērst par labu, norokot izveidotos uzbērumus, taču, ja nekas netiks darīts, koki nokaltīs, un izmainīsies ielejas hidroloģiskais režīms un notece.Arī Bulduru dārzkopības vidusskolas direktors Aivars Griķis piekrīt, ka kokus iespējams glābt, ja saknes nav apbērtas ilglaicīgi. Uzbērums varot kaitēt kokiem, ja tiekot apraktas koku saknes. “Ja koks audzis mitrā vietā, tam saknes visbiežāk ir virs zemes. Tāpēc, ja koka saknes apber, tām ir nepietiekams gaiss, un koks nosmok,” paskaidro A. Griķis. Viņš arī stāsta, ka apbērti koki nokalst gada, divu gadu laikā. Sākotnēji kokiem samazinoties lapojums, parādās iekaltuši zari, tad koks sāk tērēt mazāk enerģijas, atbrīvojas no zariem un nokalst. Diena jau rakstīja, ka Latvijas Dabas fonds (LDF) izteicis satraukumu par to, ka, izbūvējot veloceliņu Mārupītes parkā, bojā ies aizsargājams biotops – melnalkšņu staignājs. “Ierīkojot 4-6 m plato uzbērumu, ir nocirsti koki un krūmi, tajā skaitā veci melnalkšņi, pārveidots viens upes krasts, iznīcināta zemsedzes veģetācija,” uzskata LDF projektu vadītāja Ieva Rove.Līdz 10. jūnijam turpināsies Rīgas domes (RD) Vides departamenta ierosinātā dienesta pārbaude, kurā noskaidros, vai Mārupītes parka veloceliņa izbūvei saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, informē RD Vides departamenta preses sekretārs Aleksandrs Mirļins. Savukārt RD Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš skaidro, ka šobrīd notiek sarunas ar biologiem, kurus lūgs sniegt savu atzinumu, vai, izbūvējot veloceliņu Mārupītes parkā, ir nodarīti augsnes pamatnes un biotopa bojājumi.A. Kļaviņš informē, ka RD Vides departamenta lēmums Mārupītes parkā izbūvēt veloceliņu pieņemts, balstoties uz LDF pētījumiem. “Tagad LDF protestē, jo uzskata, ka veloceliņš ir par platu, taču sākotnēji viņi neiebilda,” norāda A. Kļaviņš.
Mārupītes biotopu vēl var glābt
Veloceliņa uzbērums Mārupītes parkā kaitēs melnalkšņiem, taču biotopu vēl ir iespējams glābt, uzskata Dienas aptaujātie eksperti un norāda, ka teritorijā varētu ierīkot dabas taku.Augu sugu un biotopu eksperte, bioloģijas maģistre Lelde Eņģele stāsta, ka melnalkšņi Latvijā nav reti sastopami un nav arī aizsargājami, bet īpaša ir pati Mārupīte ar Eiropas Savienībā aizsargājamo biotopu – melnalkšņu staignāju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.