Maskavas forštate - pilsētas centra turpinājums

un kur tad nelaupa un neuzglūn?! Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Purvciemā?! Tas notiek visur. Es kā ilggadīgs Maskačkas iemītnieks varu apgalvot, ka tas nebūt nav briesmīgākais rajons - tas kārtējo reizi ir tikai uzkurināts mīts. Jā, varbūt 90-tajos tā bija, taču tagad noteikti nē. Tieši tālāk esošajā Ķengargā, padomju tipveida ēku guļamrajons ir bīstami gan dienā, gan vakaros, jo daudzi pagalmi nav apgaismoti, tur nepārtraukti "tusējas" degenerēta jaunatne sporta biksēs. Bet vecajā koka Maskačkā ielas ir izgaismotas, esmu pat gājusi divos naktī pa šīm ielām - nevienas dzīvas dvēseles. Kas attiecas uz pašu rajonu - man patīk, arī maniem daudziem draugiem patīk: ir sena aura, vēsturiskums, plastmasas paterētāju civilizācija te vēl nav ielauzusies, žēl tikai, ka daudzos koka namiņos var redzēt plastmasas logus. Pēdējos gados šī Rīgas daļa ir kļuvusi ievērojami sakoptāka, cilvēki te pērk un atjauno mājas - visizdevīgākā vieta - tikai 5 minūtes no centra, bet vari dzīvot privātmāja (tādu gan te nav daudz) - tas priecē. Nav jābrauc pāri tiltiem, lai nokļūtu centrā... Bieži atceros vecmammas stāstīto par šo rajonu pirmās brīvvalsts laikā - par strādniekiem šajā rajonā, par ebrejiem, par staroveriem un citādiem krieviem, par čigāniem, par to, ka Ķengaraga vietā bija pļavas, kur ganījās gotiņas, par to, kā viņa bērns būdams gāja Daugavā peldēties, kur toreiz ūdens bijis dzidrs, par mūsu Andreja Pumpura Rīgas 11.pamatskolu... Domāju, ka ar laiku un ar pašvaldības pareizu politiku šis rajons atgūs daļu no savas kādreizējās romantikas...

Jā, jā, Zane Atlāce - dodies tik dzīvot uz "maskačku"- nē, nē, te nezog, nelaupa, neuzglūn un neuzsūta, netirgo un nelieto.... Hi, hi, hi... Vārdu nav.