Neskaidri kritēriji
Šobrīd domē iepirkumus veic katra iestāde atsevišķi. Vienīgi īpašuma departaments atbildīgs par teju visu pašvaldības pasūtīto remontdarbu un būvniecības iepirkšanu. Tieši īpašuma departamentu revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gintauts Āboltiņš-Āboliņš uzskata par "risku bagātāko". "Revīzijas gaitā esam konstatējuši ļoti dīvainas iepirkumu procedūras. Ir bažas, pamatotas bažas, ka tajās varētu būt korupcija," saka G.Āboltiņš-Āboliņš. Tās revidentiem radījuši īpašuma departamenta iepirkumi izglītības iestāžu remontiem, kas katru gadu veido apjomīgu summu pašvaldība budžetā (2007.gadā aptuveni 18 miljonus latu). Revīziju par šiem remontiem komisija veica pērn. "Pirmkārt, likumā noteikts, ka jābūt izstrādātiem skaidriem kritērijiem, kādai skolai prioritāri jāpiešķir līdzekļi un kādai mazāk. Rīgai tādu nav. Te sanāk kopā izglītības departamenta un īpašuma departamenta pārstāvji un pēc viņiem vien zināmiem kritērijiem naudiņa tiek piešķirta," saka G.Āboltiņš-Āboliņš. Otrkārt, likumā ir stingri definēta naudas plūsma izglītības iestādēm. Visai naudai jānonāk skolas kontā, un par tās lietošanu atbildīgs direktors, kuram būtu jāizsludina konkurss par skolas remontdarbiem un jāizstrādā tā kritēriji. Bet Rīgā nauda remontdarbiem līdz skolai nenonāk — iepirkumus sludina izglītības departaments kopā ar īpašuma departamentu. "Tā, piemēram, kādas skolas remontdarbu veikšanai organizēta cenu aptauja, kurā uzaicināti vien divi uzņēmumi ar vienu adresi, vienādiem telefona numuriem un vienu un to pašu izpilddirektoru. Tas ir dīvaini un īpatnēji. Būtībā uzaicināta viena firma," par kādu šaubīgu iepirkumu stāsta G.Āboltiņš-Āboliņš. Vēl revidenti konstatējuši iepirkumus, kad bijuši neskaidri kritēriji firmu izvēlē, maksāts par nepadarītiem darbiem, pārmaksāts par materiāliem un inventāru, kā arī bieži sākotnēji noslēgtā līguma summa līdz darbu izpildes beigām vairākkārt palielināta bez pārliecinoša pamatojuma.
Visu iepirks viena komisija
Lai novērstu iespējas pašvaldības iepirkumu procedūrās nelietderīgi un necaurredzami izlietot naudu, jārada vienota centrāla iepirkumu komisija, uzskata pretkorupcijas komisijas vadītājs Einārs Cilinskis (TB/LNNK). "Es uzskatu šo centralizēto iepirkumu sistēmu par vienu no diviem galvenajiem jautājumiem, kas mums jādara. Otrs ir normatīvo aktu sakārtošana," saka E.Cilinskis. Priekšlikums par centralizētajiem iepirkumiem gan tiks prezentēts un apspriests tikai nākamotrdien pretkorupcijas komisijas sēdē. Pēc tam deputāti uzdos juridiskajai pārvaldei vai Rīgas izpilddirektoram sagatavot to detalizētāku.
G.Āboltiņš-Āboliņš to vērtē kā apspriežamu ideju, jo tad būtu skaidri redzama iepirkumu struktūra, proti, kas to veic. Taču "pirmām kārtām ir jāievēro likums, piemēram, skolu remontu iepirkumi jāveic šo iestāžu direktoriem, kā tas paredzēts likumā", teic G.Āboltiņš-Āboliņš.
Savukārt Providus korupcijas pētniece Linda Austere uzskata, ka centrāla iepirkumu komisija būtu nepieciešama tieši mazajiem iepirkumiem, proti, līdz Ls 10 000. Pēc viņas teiktā, tajos patlaban ir diezgan daudz risku, jo tie nav īpaši reglamentēti, piemēram, nav skaidrs, kā jānotiek šo konkursu izziņošanai, un tad pārsvarā parādās šīs "draugu metodes", kad dod projektus pazīstamajiem.
***
Riski iepirkumos
Netiek nodrošināta pietiekama sabiedrības informētība un procesa caurskatāmība
Pastāv objektīva lēmuma pieņemšanas risks
Piedāvājumi netiek vērtēti saskaņā ar likumu un nolikumu
Nav pārbaudīta ievērojami zemāko cenu veidošanās
Vērtējot ir pieļauta nevienlīdzīga attieksme pret pretendentiem, it īpaši attiecībā uz formāliem noraidīšanas iemesliem, tādējādi pārkāpjot samērīguma principu
Procesuālu pārkāpumu iespējamība, piemēram, informācijas apmaiņa ar pretendentiem, konkursa nolikuma grozījumu veikšana, paziņojumus par lēmuma pieņemšanu formas un satura ievērošanu utt.
Avots: RD revīzijas komisija