Motobraucēju parāde Rīgā

Sogad Veja Brali organize izliguma braucienu kopa ar Mozaikas aktivistiem! Sviests !

Bija vesela manšafte ar vecajām "īstajām" Jawām. Tāds skats aizskar stīgas, tā sacīt.

Jaunam cilvēkam patīk troksnis jeb, Kas ir motoseksuālis? (tikai pa pusei nenopietni) Jaunam cilvēkam patīk troksnis, jo sevišķi, ja viņš to taisa pats. Tā var būt skaļa uzvedība, skaļa mūzika, bet vislabāk – skaļš braucamrīks – motocikls. Ar trokšņiem mēģina cīnīties. Kaut kur lasīju, ka Amerikā policists reiz aizturējis jaunu cilvēku, kurš savā automašīnā palaidis pārāk skaļu mūziku. Tiesnesis viņam ļāvis izvēlēties – samaksāt soda naudu vai arī vairākas stundas no vietas klausīties polku. Tiesnesis bijis pārliecināts, ka polka ir tā mūzika, ko jaunieši visvairāk neieredz, bet sodītais autovadītājs tomēr esot izvēlējies pēdējo. Arī pie mums, ja jūs vakarā savā dzīvoklī gribēsiet paklausīties nebūt ne pārāk skaļu mūziku, bet ļaunā kaimiņiene piezvanīs policijai, ka pie jums notiek mežonīgas orģijas – no nepatikšanām neizbēgt! Aizliegta tiek pārāk trokšņainu lidmašīnu ielidošana Eiropas savienībā, kravas automašīnu kustība pilsētu centrālajās ielās un daudz kas cits. Tomēr pietrūkst konsekvences attiecībā uz tiem pašiem motocikliem. Pirms gadiem pastāvēja noteikums, ka motocikla izpūtējā jābūt arī trokšņu slāpētājam. Sacīkšu motociklus, kuriem tāda nebija, uz trasi nogādāja kravas automašīnās. Nezinu, vai tagad tāda noteikuma vairs nav un tehniskajā apskatē tam nepievērš uzmanību, vai arī jaunais cilvēks, kuram patīk troksnis, tūlīt pēc apskates trokšņu slāpētāju demontē un līdz nākošajai apskatei brauc bez tā. Tā nu troksni šis nelaimīgais (un arī visai bīstamais) braucamrīks saceļ daudz lielāku nekā ducis automašīnu un, ja kopā ar benzīnu divtaktu motorā dedzina arī eļļu, desmitkārt vairāk piesārņo vidi. Ja jūs dzīvojiet Rīgā, Brīvības vai kādas citas maģistrālās ielas malā, vai jums nav gadījies, ka izkrīt no rokām priekšmets, ko turējāt, kad pēkšņi aiz loga kāds trokšņmīlis uzgāzē savu «dampi»? Vai variet vasarā ielas pusē naktī turēt logu vaļā, neriskējot ar to. ka kāds vēlīns motobraucējs liks jums pielekt gultā, ja ne stāvus, tad vismaz sēdus? Jaunajiem cilvēkiem, kuri narkotiku vietā mīl apreibināties ar troksni (pret ko ceļu policijai nezin kādēļ iebildumu acīmredzot nav) gribētu ieteikt savu izgudrojumu, kuru esmu nolēmis nepatentēt, lai to varētu izmantot ikviens. Gādājiet, lai jūsu iemīļotajam braucamrīkam būtu kārtīgs trokšņu slāpētājs, bet savu vajadzību pēc trokšņa apmieriniet, iemontējot ķiverē austiņas ar regulējamu pastiprinātāju. Mikrofonu piestipriniet pie izpūtēja, tad varēsiet dabūt ausīs tik stipru skaņu, cik vēlieties, neliekot ciest simtiem līdzpilsoņu, kuri apreibināties nevēlas! Galu galā – kādēļ tad aizliegts smēķēt sabiedriskās vietās? Iespējams tomēr, ka daudzus motociklistus esmu nepamatoti apvainojis trokšņu slāpētāju demontāžā, ka trokšņainais rīks nāk tieši no rūpnīcas. Tad tehniskajā apskatē laikam neviens iebildumus neceļ. Tas ir padomju laika domāšanas recidīvs. Toreiz, kad visas rūpnīcas piederēja valstij, ar tādu braucamrīku, kāds bija izgatavots, bija atļauts braukt, kaut vai tam nebija pagriezienu rādītāju, atpakaļskata spogulīša vai kaut kā cita. Jāsaprot, ka tagad firmas cīnās par pircēju un, lai iztaptu savu klientu gaumei, iespējams, pat speciāli rūpējas, lai troksnis nebūtu pārāk mazs! Ja tā, tad jājautā, cik tālu tā var iet? Būtu ļoti labi, ja Latvija būtu pirmā valsts, kurā aizliegtu lietot skaļos, smirdīgos un ekspluatācijā izcili bīstamos braucamrīkus. Nederīgo motociklu īpašnieki tad varētu paspēt bez sevišķiem zaudējumiem tos pārdot kaimiņvalstīs, kamēr tās vēl nav sekojušas Latvijas piemēram. Motociklus varētu atstāt policijai un līdzīgiem dienestiem. Iesākumam varētu vismaz Rīgā aizliegt braukt ar motocikliem naktī no pl. 23 līdz septiņiem rītā – tāpat kā aizliegta mūzikas spēlēšana un cita trokšņaina uzvedība. No motociklistiem ir dzirdēts, ka motocikls ir viņu «dzīves veids». Dzīves veidi var būt dažādi; tāds, ko piekopj vairākums, būtu saucams par normālu, pārējie – par nenormāliem vai vismaz par «veidu ar novirzēm». Ja ticam Freidam, tad šo veidu galvenokārt nosaka cilvēka seksuālie instinkti. Cilvēkus ar netradicionālu seksuālo orientāciju sauc par homoseksuāļiem; tad tos ar motociklisko orientāciju būtu jāsauc par motoseksuāļiem, jo laikam ne jau velti viņiem tik ļoti patīk neērtā jāteniskā poza uz sava braucamrīka. Ir daudz līdzību starp abām šīm ļaužu grupām. Nu, piemēram, kā vieni tā otri reizi gadā rīko praidu. Kā viena tā otra praida dalībnieki mēdz ķēmīgi apģērbties, abu praidu laikā ir mobilizēts daudz policistu. Te gan ir atšķirība – ja homoseksuāļu praidu policija apsargā no iespējamām skatītāju naida izpausmēm, tad motoseksuāļu praida laikā tā cenšas pasargāt normālos cilvēkus, kas nejauši gadījušies praida tuvumā. Un ne velti – kā zināms pagājušā gada praidā kādu sievieti motoseksuālis sabrauca. Atšķirība ir arī tā, ka daudzi motoseksuāļi iedomājas, ka «normālie» viņus mīl un ciena. Pagājušā gadā redzēju, ka ielas malā bija salasījies pūlītis ļaužu; viņi gaidīja, kad beidzot varēs pāriet ielai, taču praida dalībnieki iedomājās, ka tie ir sajūsmināti skatītāji un «sveica» tos ar skaņu signāliem. Līdz ar to cilvēkiem, kuri dzīvoja apkārtējos namos bija jānoklausās vismaz stundu gara nepārtraukta «pīpināšana», arī motoru rēkšana un smirdoņa uz ielas bija drausmīga. Šiem cilvēkiem visa skaistā pavasara diena bija galīgi sabojāta! Gribētos cerēt, ka ja arī ne uzreiz Saeima, tad vismaz Rīgas Dome atradīs veidu, kā aizsargāt līdzpilsoņus no šīs sērgas! Ja nē – atliks vien pārfrazēt zināmo dziesmiņu: Atkal jauna vasariņa, moči ielās dūc, Atkal visa Rīga «smaržos» daudz vairāk vēl kā kūts! Normālais rīdzinieks P.S. Šo rakstu jau agrāk biju piedāvājis "Dienai'', taču neiespieda. Acīmredzot motoseksuāļi ieviesušies arī "Dienas" redakcijā.

Bija loti skaista parade!

es to dēvēju par "motop1daru praidu"