Trešdien ar darbu gaitu un muzeja telpām iepazinās Rīgas domes kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti. 23.aprīlī muzeju plānots atvērt K.Pēkšēna un viņa skolnieka arhitekta Eižena Laubes 1903.gadā projektētajā namā, kur jau šobrīd darbojas Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs. Jūgendstila muzejam rezervētas 460 kvadrātmetru plašas telpas pirmajā stāvā un pagrabā, taču aprīlī apskatei tiks nodotas tikai trīs pirmā stāva istabas 82,7 kvadrātmetru platībā, jo pārējās vēl tiek restaurētas. "Ir savākti gandrīz visi nepieciešamie eksponāti, lai atvērtu muzeja pirmo kārtu," stāsta Rīgas Jūgendstila centra nodaļas vadītāja Agrita Tipāne un norāda, ka antikvāro priekšmetu iegādei Rīgas dome pērn budžetā piešķīrusi 57 000 latu.
Atlikušās pirmā stāva telpas plānots pabeigt oktobrī. Tām paredzēto priekšmetu iegādei nauda nav atvēlēta, tādēļ uzsākta sadarbība ar citiem Latvijas muzejiem, lai tie aizdotu ekspozīcijai nepieciešamās lietas. Savukārt nākamā gada sākumā paredzēts atvērt pagrabu, kur atradīsies virtuālā muzeja ekspozīcija, kā arī multimediju zāle, piemēram, ar skapi, kurā iemontēts skārienjutīgs ekrāns, caur kuru ikviens varēs iepazīties ar jūgendstilu. Kā deputātiem stāstīja mākslinieks Jānis Mitrēvics, doma par virtuālo muzeju radusies, lai risinātu problēmu, kas parasti piemeklē muzejus — telpas trūkums. "Digitālie mediji ir ietilpīgi, lai varētu izstāstīt stāstu par jūgendu. Tā nav tikai arhitektūra un interjers, bet arī māksla, mūzika un daudz kas cits."
Atzinīgi tehnoloģiskos risinājumus novērtēja komitejas vadītāja Helmī Stalte (TB/LNNK). Tiesa, arī šīm iecerēm naudas pašvaldības budžetā nav, tādēļ muzejs to centīsies iegūt no Eiropas Savienības fondiem.
Sauc par izšķērdību
Pirms pusotra gada pretenzijas pret izvēlētajām telpām izteica Jaunā laika (JL) domes frakcija, jo uzskatīja, ka var atrast citas un lētākas. Frakcija toreiz ieteica Elizabetes ielas 33.namu, kur ievākties varētu pusgada laikā, maksājot ap desmit latu par kvadrātmetru mēnesī. Turpretī Alberta ielā telpas vēl bija jāremontē, turklāt uzreiz sākot maksāt par nomu aptuveni 150 000 latu gadā.
Tagad noslēgtais līgums ar namīpašnieci Svea Kablicu-Krauzi paredz izdevīgākus nosacījumus — nomas maksa domei jāmaksā tikai pēc telpu restaurēšanas un šogad šī summa sasniegs 24 712 latu, bet nākamgad — 88 065. Pēc Dienas aprēķiniem, tas ir ap 16 latiem kvadrātmetrā. Jūgendstila centrs maksu uzskata par atbilstošu tirgus cenai, turklāt par šo naudu tiek saņemtas perfekti restaurētas telpas, kurām Rīgā nav analogu.
"Telpu nomas līgums ir neadekvāts pašreizējām budžeta iespējām. Es aicinātu iekonservēt šo projektu," joprojām kritiski muzeja izveides ieceri vērtē deputāte Maija Stefane, norādot, ka domei šobrīd ir citas prioritātes. Viņa arī atzīmē, ka sākotnējais uzstādījums — izveidot autentiska interjera dzīvokli — nav izpildīts, jo prezentācijas laikā deputāti pārliecinājās, ka oriģinālais dzīvoklī saglabājies minimāli un daudz kas veidots no jauna pēc pieņēmumiem.