Lapas ber izgāztuvē Diena jau rakstīja, ka pērn pavasarī pašvaldība nolēma Ziepniekkalnā, Rītausmas ielā 25, izvietot zaļo atkritumu kompostēšanas laukumu, bet ar laiku tādus ieviest katrā priekšpilsētā. Pašlaik galvaspilsētā nopļautā zāle, nokritušās lapas un zari netiek šķiroti un ik gadu izgāztuvē nonāk ap 150 000 kubikmetru šāda veida atkritumu. "Tas ir barbarisms — vadāt uz Getliņiem, izgāzt un šādi zaudēt mēslojumu," teic vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP). Tā vietā atkritumus var kompostēt un kā vērtīgu zemi izmantot parku uzturēšanā. Viņš piebilst, ka šādu laukumu izveide tiek prasīta arī no Eiropas Savienības (ES). "Kad draud sankcijas, process domē ir sācis virzīties, taču tagad visu bremzē iedzīvotāji," norāda deputāts. Būvvaldes vadītājs Andis Cinis trešdien attīstības komiteju informēja, ka sabiedriskās apspriešanas laikā saņemts vairāk nekā 7000 negatīvu vērtējumu, no kuriem 5529 neesot vērā ņemami, jo noformēti bez iedzīvotāju personas koda un adreses. Iedzīvotāji satraukušies par smakām un gruntsūdeņu piesārņojumu, kas varētu rasties pūšanas procesā. Arī īpašumu vērtētāja atzinumā par ietekmi uz vidi rakstīts, ka kompostēšana "varētu radīt smakas, kā arī darba iekārtu un smago transportlīdzekļu trokšņus." Mašīnu radītās skaņas, protams, nepazudīs, bet pārējiem pārmetumiem neesot pamata. Laukumu paredzēts noasfaltēt, lai tas, kas notek no stirpām, nenonāktu gruntsūdeņos, stāsta A.Cinis. Savukārt vides departamenta vietnieks Uldis Petrēvics uzsver, ka "nekādas būtiskas smakas nebūs", jo atkritumi tiks maisīti. Biomasā smakas rodas bezskābekļa apstākļos, bet maisīšana nodrošinās skābekļa nonākšanu stirpas iekšpusē, vēstulē domei skaidro Atkritumu saimniecības asociācija. Naudas vēl nav Nelielos apjomos zaļos atkritumus parkos jau kompostē pašvaldības aģentūra Rīgas dārzi un parki. Decembrī to sāks darīt arī pašvaldības SIA Rīgas ūdens piederošajā dūņu savāktuvē Babītē. Taču, lai nauda nebūtu jāšķiež transportēšanai, laukumi jāierīko pilsētā. D.Īvāns stāsta, ka nesen viens zemesgabals atrasts Ķengaragā. Pēc viņa teiktā, katra laukuma izmaksas būtu 100 tūkstošu latu. U.Petrēvics sēdē skaidroja, ka Ziepniekkalnā plānotajam laukumam projektēšana maksāja 30 000 latu, sabiedriskā apspriešana — 10 000 latu. Naudu būvniecībai dome cer iegūt no ES.
Neņem vērā iebildes pret kompostēšanas laukuma izveidi Ziepniekkalnā
Ieceri par lapu, zāles un citu dārza atkritumu kompostēšanas laukuma izveidi Ziepniekkalnā, pret ko iebilda tūkstošiem rīdzinieku, Rīgas domes attīstības komiteja trešdien tomēr nolēma virzīt tālāk. Kā sēdē uzsvēra domes speciālisti, iedzīvotāju bažām par iespējamām smakām un gruntsūdeņu piesārņojumu laukuma apkārtnē neesot objektīva pamatojuma.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.