Ieguldīti simti tūkstošu
Diena jau ir rakstījusi par uzņēmēja, Latvijas Koka flotes vecākā kuģīša Darling saimnieka Aiņa Čaunāna ieceri ar divām XX gs. pastaigu laivām organizēt braucienus pa kanālu un ar audio gidu pasažieriem vairākās valodās stāstīt par redzamo. Kuģīši kursētu ik pusstundu un piestātu piecās vietās - pie Centrāltirgus, Operas, Brīvostas pārvaldes, Pasažieru termināļa un Daugavā iepretim spīķeriem. Pērn rudens pusē šādas ieceres lietderību atbalstīja arī RD pilsētas attīstības komiteja.
Kopš tā laika A.Čaunāns Amerikā pasūtījis divas Darling kopijas, kas katra izmaksājusi ap 100 000 latu. RD izstrādāti noteikumi par kuģošanu kanālā. Pirms pāris nedēļām ieraudzījis tos, A.Čaunāns bijis neizpratnē, un viņam šķiet, ka "tie uzrakstīti, lai tieši mani kuģi pa kanālu nekuģotu".
Pa straumei
Ko paredz šie noteikumi? Faktiski tajos ir divi strīdīgi punkti. Viens no tiem ir par to, cik lieli kuģi drīkstēs pārvietoties kanālā. Saistošajos noteikumos teikts, ka kanālā varēs pārvietoties "ar mazizmēra kuģošanas līdzekļiem un ūdens velosipēdiem, kuru garums nav lielāks par 8m". A.Čaunāns, kura kuģi ir 12 metru gari, par to neslēpj izbrīnu, jo Ministru kabineta noteikumos mazizmēra kuģošanas līdzeklis ir līdz 12 metriem. Turklāt jau līdz šim, piemēram, ar Darling (12 m) viņš izbraucis kanālu bez problēmām.
Otrs strīdus cēlonis ir par noteikumos piedāvāto kuģošanas virzienu - proti, pa straumei no Centrāltirgus uz Andrejostu. A.Čaunāna projektā kuģīšus turpretim iecerēts virzīt pret straumi, tas ir, no Andrejostas pa kanālu uz Centrāltirgu. To, ka šāds variants no kuģošanas drošības viedokļa ir pareizāks, vēstulē A.Čaunānam apstiprina arī Latvijas Jūras administrācija (LJA). Dienas rīcībā nonākušajā vēstules kopijā teikts, ka "motorizētu ūdens satiksmes līdzekļu vadīšana pret straumi, kuģojot ar mazu ātrumu, ir drošāka par kuģošanu ar tādu pašu ātrumu pa straumei", jo, ja straumes ātrums ir tuvu kuģošanas ātrumam, kuģis vispār nav vadāms. Ņemot vērā šo apsvērumu, LJA A.Čaunānam nemaz neļaus sākt komercpārvadājumus, ja kuģošanas virziens tiks noteikts pa straumei.
A.Čaunāns nosauc vēl kādu apsvērumu, kāpēc viņa piedāvātais variants varētu būt vēlamāks ikvienam kuģotājam. Proti, Daugavā ir noteikti kuģu ceļi. Gar Vecrīgu tie dodas uz ostas pusi, pa Pārdaugavas pusi - Salu tilta virzienā. "Ja notiks tā, kā ierakstīts pašvaldības noteikumos, laivām, kas kuģo pa kanālu, ikreiz nonākot Daugavā, nāksies šķērsot pretējo kuģošanas virzienu," paskaidro A.Čaunāns.
Viss jāprasa Zaržeckim
Kāpēc sagatavots tieši tāds noteikumu variants, Diena jautāja to autoram, RD satiksmes departamenta pārstāvim Jānim Lagzdonim. "Nezinu, kāpēc tur paredzēts braukt tieši pa straumei," saka J.Lagzdonis. Līdzīgi viņš atbild arī par pieļaujamajiem kuģu garumiem. "Par pretargumentiem vislabāk runāt ar Zaržecki (Rīgas domnieks Jānis Zaržeckis (LPP/LC) - red.), viņš man to iedeva," saka J.Lagzdonis.
"Ar šiem noteikumiem viss ir vislabākajā kārtībā," lakonisks ir J.Zaržeckis, kurš uzsver, ka par noteikumiem esot bijusi plaša diskusija, ko gan nevar apstiprināt J.Lagzdonis. Arī ar noteikumos paredzēto virzienu viss esot kārtībā: "Protams, daži kuģotāji grib braukt visos virzienos un mīt, cik ātri grib. Te tā nenotiks. Te brauks tikai vienā virzienā un tikai pa straumei. Braucot pret straumi, tiktu radīti lielāki viļņi un izskaloti kanāla krasti."
Latvijas Koka flotes prezidents Andris Māliņš, kurš arī konsultējis J.Lagzdoni, atzīst, ka pieļaujamais kuģojamo laivu garums varētu tikt palielināts līdz desmit metriem, par ko arī uzrakstījis vēstuli RD. Viņš pat atzīst, ka "labs profesionālis tur visus 15 metrus izgrieztu", taču noteikumos to nevarot rakstīt, lai pasargātos no neprofesionāļiem. A.Māliņš gan arī uzsver, ka A.Čaunāns var neuztraukties, jo viņš satiksmes departamentā noteikti varēšot dabūt atsevišķu atļauju, arī kuģot pa straumei viņam būtu izdevīgi no tūrisma viedokļa - sākt no nesakoptā tirgus un tālāk baudīt skaistos skatus.
Varianti ir
Izskanējis arī pieļāvums, ka intereses varētu stiepties tālāk - līdz uzņēmējam Mārim Gailim. Proti, viņš jau kopš 2006.gada no Operas ar prāmi Ingrīda vadā pasažierus uz Fabrikas restorānu un atpakaļ. Viņam izdevīgāk varētu būt vadāt pasažierus pa skaisto kanāla daļu no Operas uz Andrejsalu un tad uz Ķīpsalu. Sarunā ar Dienu M.Gailis atzīst, ka no estētiskā viedokļa tas, protams, ir labāk, tomēr, ja viņam būtu jābalso, viņš atbalstītu A.Čaunāna piedāvāto kuģošanas virzienu, jo tas esot drošāks.
Tikmēr LJA pauž, ka faktiski kanālā varētu iztikt bez virziena ierobežojumiem, līdzīgi kā tas ir daudzos citos Eiropas pilsētu kanālos. Proti, šaurākajās kanālā vietās uzstādīt luksoforu ar laika taimeri.