Viņi turēja plakātus ar uzrakstiem: "Mārupes attīstības plāna grozījumi - ar kaķa asti zīmēta glezna", "Mārupieši nav izmēģinājuma trusīši!", "Ceļu nevar būvēt pēc nejaušības un mazākās pretošanās principa" u.c.
"Mēs neiegādājāmies Mārupē mājokļus, lai ļautu pāri vai līdzās pagalmam ierīkot lielceļu. Mārupes iedzīvotāji un viņu ģimenes nav atbildīgas par to, ka, plānojot Dienvidu tiltu, jau laikus netika paredzēti visi pievedceļi un savienojumi ar stratēģiskajiem objektiem!" saka viens no piketa organizētājiem Andris Berķis. Neraugoties uz protestiem, pašvaldība tomēr atbalstīja pretrunīgi vērtēto 4.ceļa novietojuma variantu.
Sūdzas par neinformēšanu
Jelgavas šosejas un Ulmaņa gatves savienojuma plānošana jau pirmajā
apspriešanas stadijā pērn novembrī un decembrī izraisīja plašu
iedzīvotāju neapmierinātību. Divi no sākotnēji piedāvātajiem ceļa
novietojuma variantiem šķērsoja blīvi apdzīvoto Mārupes ciemu,
sadalot to divās daļās, pārraujot vēsturiski izveidojušos ielu
tīklu un aizskarot daudzus privātīpašumus. Tādēļ pašvaldība
piedāvāja alternatīvu - 3.variantu, kas apietu ciemata blīvo apbūvi
pa dienvidu daļu, šķērsojot divus purvus un krietni mazāk īpašumu.
Taču beigās arī tas tika piekoriģēts un sagatavots jauns
novietojuma variants. Pēc pašvaldības teiktā, 4.variants neskar
nevienu uzceltu ēku un tieši ietekmē sešus īpašumus, kuriem ir
izsniegtas tikai būvatļaujas. Pārējiem īpašumiem ceļš iet garām
esošo ielu robežās, bet, tā kā tam katrā pusē noteikta 30 metru
plata izpētes teritorija, vairāku desmitu apkārtējo zemju
īpašniekiem būs aizliegts veikt būvniecību.
"Būvvalde šo ceļa variantu izbīdīja cauri divās nedēļās. Mēs gribam, lai to nesasteidz un vēlreiz izpēta," norāda A.Berķis. Viņu papildina kāda sieviete, stāstot, ka tikai trīs dienas pirms priekšlikumu iesniegšanas beigām iedzīvotājus uzaicināja un informēja par to, kāda dzīve viņus sagaida. Pēc piketētāju domām, tas ir nepieļaujami, jo cilvēki, kas iegādājās mājvietas pagastā, rēķinājās ar attīstības plānu 2002.-2014.gadam bez šādām milzīgām izmaiņām, bet tagad viņu īpašuma vērtība kritīs. "Kad es pirku zemi, man teica, ka tā vieta ir droša, bet tagad man saka, ka tomēr nav. Šie īpašumi visi ir ar kredītiem un noteiktām vērtībām. Man tagad banka var atnākt un pateikt - atmaksājiet visu naudu!" deputātiem satraukta stāstīja trīs bērnu māte. Uz to deputāts Modris Spuģis (TP) atbildēja, ka "dzīve mainās, viss attīstās".
A.Berķis brīdina, ka pašvaldību sagaida nebeidzami tiesas procesi ne tikai par īpašuma vērtības kritumu, bet arī par cilvēku dzīves kvalitātes pasliktināšanu. Piemēram, cilvēkiem, kas dzīvo blakus ceļam, tagad jārēķinās ar paaugstinātu svina un citu izmešu daudzumu.
Neatbildēts ir jautājums, cik joslu ceļš vispār ir plānots. Kā deputātiem sēdē skaidroja pašvaldības teritorijas plānotāji, pretēji Satiksmes ministrijas un Autoceļu direkcijas vēlmēm būvēt ceļu ar divām braukšanas joslā, katrā braukšanas virzienā pašvaldībai izdevies saskaņot 2.šķiras ceļa izveidi, kas nozīmē, ka ceļam kopā būs tikai divas joslas. Tomēr tas nav līdz galam atrisināts, jo iezīmētais trases platums atļauj izbūvēt arī platāku ielu. "Kāpēc ir jāliek šī 30 metru platā izpētes teritorija katrā ceļa pusē? Droši vien pēc pāris gadiem taisīsim lielu maģistrāli!" norādīja iedzīvotāja Indra Štāla.
Kompensēs ar zemi
Iestrādāt jaunu ceļu attīstības plānā Mārupes pašvaldībai vajag, jo to uzliek par pienākumu augstākstāvošs dokuments - Rīgas rajona attīstības plāns, deputātiem skaidroja būvvaldes vadītāja Aida Lasmane. Viņa atzīmē, ka darbs ildzis jau veselu gadu, tāpēc iedzīvotājiem bijis pietiekami daudz laika, lai ar izmaiņām iepazītos. Līdzīgās domās bija arī deputāti, kas vienbalsīgi atbalstīja grozījumus. Tālāk tie tiks nosūtīti saskaņošanai Rīgas plānošanas reģionam, bet saistošie noteikumi tiks pieņemti tikai tad, kad būs saņemti visi nepieciešamie atzinumi.
Deputāti arī lēma, ka zemju īpašniekiem, kuru īpašumus tieši skars jaunais ceļš, pienāksies kompensācija līdzvērtīga zemes īpašuma veidā. Pret sagatavoto lēmumprojektu balsoja vienīgi deputāts Normunds Orleāns (JL), pamatojot savu nostāju ar to, ka piedāvātā kompensācija ir netaisnīga, jo iedzīvotājiem netiek dota iespēja izvēlēties starp vairākiem zemes gabaliem un viņiem pašiem būs jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar zemes maiņu.