Tiesa noteica, ka ostai jāizstrādā jauns plāns pašreizējās robežās, bet līdz tam uz ostu attiecas vecais pilsētas attīstības plāns, kurā atzīmēts vairāk zaļās teritorijas. "Tas radīs milzīgi lielus zaudējumus tautsaimniecībai," Dienai uzsvēra brīvostas valdes priekšsēdētājs un vicemērs Andris Ārgalis (TP), paskaidroja, ka daudzi investori nevarēs realizēt savus projektus un aizies. Cietēji būs arī Kundziņsalas iedzīvotāji, jo to jauno privātmāju būvniecības atļaujas tiks anulētas. Pilnīgāku sprieduma vērtējumu Rīgas dome sola sniegt nākamnedēļ.
Divi būtiski pārkāpumi
Pašreizējā Rīgas ostas teritorija tika noteikta 2006.gada janvārī, stājoties spēkā pilsētas attīstības plānam turpmākajiem 12 gadiem. Atšķirībā no iepriekšējā, 1995.gadā pieņemtā plāna, tas paredzēja ostas virzību prom no centra, tuvāk līcim, kā arī apbūvējamo teritoriju paplašināšanu, tajā skaitā Kundziņsalas dzīvojamajā rajonā un potenciālā lieguma teritorijā Krievu salā. Vides aktīvisti, pamatojoties uz to, ka šīs pārmaiņas akceptētas, neveicot atsevišķu ietekmes uz vidi novērtējumu, pērn pavasarī iesniedza prasību ST.
Tiesa atklāja divus būtiskus procedūras pārkāpumus. Pirmais, apstiprinot plāna galīgo redakciju, dome nelūdza Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu. Otrais, nepilnīgi veikts ietekmes uz vidi novērtējums attiecībā uz ostas daļu. Vides pārraudzības valsts biroja argumentam, ka detalizētāku izvērtējumu iespējams veikt ostas attīstības programmā, kuru plānots izstrādāt šogad, nav tiesiska pamata, uzskata ST. Tā kā ostas teritorijā atrodas Mīlestības saliņa, Krēmeru dabas parks, kas ir Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā, šai teritorijai attīstības plānā vajadzēja veikt sīkāku ietekmes uz vidi novērtējumu.
Vainu neatzīst
"Viņu detalizētāk nevarēja izstrādāt!" iebilst pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis, kurš ST secinājumus sauc par nepilnīgiem un nesavienojamiem ar praktisko situāciju. Osta nevar precīzi pateikt kāda ražošana kurā vietā būs, tādēļ, veidojot atsevišķu vides novērtējumu, "būtu jāmodelē kaut kādas simt iespējamās situācijas". Taču nebija arī laika, jo plāns bija jāpieņem gada sākumā.
Iepriekšējais Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL), kura laikā plāns tika apstiprināts, ceturtdien ar spriedumu nebija iepazinies, tādēļ nevēlējās komentēt, kam par šo kļūdu jāuzņemas atbildība. Savukārt A.Ārgalis vaino ministrijas, kas plānu saskaņoja. Pašreizējais mērs Jānis Birks (TB/LNNK), kuru sabiedrība par atklātību Delna aicina rūpīgi izvērtēt atbildīgo amatpersonu kompetenci un atbilstību ieņemamajiem amatiem, plašākus komentārus sniegs nākamnedēļ.
Investori var aiziet
Domnieki norāda, ka ST spriedums negatīvi ietekmēs ostas attīstību. Lai gan nevienā no strīdīgajām vietām būvniecība nav sākta, vairākās tas tiek plānots, piemēram, Kundziņsalā, kuras ziemeļu daļā tagad jāatjauno zaļā zona, kas apturēs liela konteinera termināļa būvniecību. "Es domāju, ka šie investori drīzumā pāries uz kādu no citām ostām," saka A.Ārgalis. Turklāt salā anulētas tiks iedzīvotājiem nesen izsniegtās privātmāju būvatļaujas, jo tā tagad ir plānošanas teritorija.
Līdzīga situācija ir Krievu salā, kur ogļu termināļu celtniecību nevarēs sākt, jo atjaunota zaļā teritorija salas ziemeļu lagūnā. P.Strancis saka, ka grunts izvietošana, kuru ornitologi atzinuši par bīstamiem tur ligzdojošajai ķīru kolonijai, nav jāaptur, jo to noteikumi atļauj. Vēl apturēts varētu tikt Preču stacijas projekts Spilves pļavās.
Pilnvērtīgi atgriezties pie plānotās attīstības būs iespējams tikai pēc jaunā ostas attīstības plāna apstiprināšanas. Tā izstrāde varētu ilgt aptuveni divus gadus, kuru laikā būs jāveic vides novērtējums un vairākas sabiedriskās apspriešanas.