«Lai varētu pavilkt kredītus, jāstrādā abiem. Jauno māju ceļam Rīgas nomalē. Blakuspagastā, kur sākumā gribējām būvēties, uz vietām bērnudārzā nebija ko cerēt, bet aukles tagad dārgas. Galvaspilsētas dārziņā, kurā pieteicāmies pirms trīs gadiem, rinda jau pienākusi,» Mājoklim stāsta Ilze. Uzņēmēju un pašvaldību amatpersonu novērojumi rāda, ka jaunās ģimenes ar bērniem ir aktīvi jauno mājokļu pircēji, tāpēc tuvumā esošs bērnudārzs, kur pirmsskolas izglītību apgūt pelnītāju atvasēm, ir būtisks trumpis pārdevēja kontā.
Tomēr ar pašu bērnudārza ēku ir par maz, jo tajos trūkst vietu. Pēc Rīgas domes datiem, pirms diviem gadiem galvaspilsētas bērnudārzos trūcis 800 vietu. Lai gan kopš tā laika papildus atvērtas 1500 vietas, rinda divkāršojusies. Divos gados jāuzbūvē tik daudz bērnudārzu, lai tie papildus spētu uzņemt vēl 1500 bērnus, jo viņu skaits pamazām aug. Pašvaldība saviem spēkiem šo problēmu atrisināt nevarot. Tāpēc, tā kā privāto bērnudārzu atvēršana daudzo stingro prasību dēļ pagaidām nav iekārota biznesa niša, atliek paļauties uz projektu attīstītāju sociālo atbildību.
Pirmā bezdelīga
Pirmais jaunais privātais bērnudārzs top Babītē kā SIA Manass un pašvaldības sadarbības rezultāts. Uzņēmuma īpašnieks Andris Deičmanis Mājoklim skaidro, ka doma par bērnudārza būvi šajā pagastā viņam radusies pirms trim gadiem, kad jaunākajai meitai nav pieticis vietas pašvaldības bērnudārzā. Uzņēmums ar nekustamajiem īpašumiem nodarbojas četrus gadus, galvenokārt rekonstruējot daudzdzīvokļu mājas un īstenojot jauno mājokļu projektus Babītē un Mārupē. «Bērnudārzs netop kā piedeva jaunajiem mājokļiem, bet kā atsevišķs projekts, ko paši arī pēc pabeigšanas turpināsim apsaimniekot. Ar pašvaldību vienojāmies par pagasta zemesgabala nomu šai būvei. Projektēšanu daļēji apmaksājām ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, bet būvniecībai ES fondu nauda nav paredzēta,» stāsta A.Deičmanis.
Babītes pagasta Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētājs Artūrs Orlovskis Mājoklim teic, ka pašvaldība par katru šajā dārziņā uzņemto pagasta bērnu SIA Manass maksās ap 800 latu gadā. «Babītes pagastā vietu bērnudārzā gaida 200 dažāda vecuma bērnu, tomēr šaubos, vai privātais bērnudārzs padeldēs kopējo rindu, jo vecākiem būs jāpiemaksā vairāk nekā pašvaldības bērnudārzā,» bažījas deputāts. A.Deičmanis tam nepiekrīt: «Protams, vecākiem būs jāmaksā papildus, tomēr summai jābūt saprātīgai, jo jauna ģimene, kas jau paņēmusi kredītu mājai, nevar atļauties lielus izdevumus.» Babītes pagasta attīstības plānā rezervēta vieta vēl vienai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādei, kura varētu tapt pēc dažiem gadiem ar ilgtermiņa kredīta palīdzību. «Plānojam turpmāk jauno projektu attīstītājiem uzlikt par pienākumu līdzdarboties infrastruktūras un sabiedrisko ēku, arī bērnudārzu attīstībā,» teic A.Orlovskis.
Rīgā top noteikumi
Rīgas domes Attīstības departaments gatavo noteikumus, kuri paredzēs prasību uzņēmējiem jaunā mājokļu projektā būvēt arī bērnudārzu ar noteiktu vietu skaitu atkarībā no iemītnieku skaita rajonā. To iniciators bijusi Izglītības, jaunatnes un sporta komiteja, kas šādi saredz vienu risinājuma ceļu bērnudārzu rindām. Finanšu konsultāciju uzņēmums Konsorts tam iesaka trīs veidus. Pirmais variants - uzņēmums uz pašvaldības zemes būvē bērnudārzu, patur šo ēku īpašumā un apsaimnieko, bet pašvaldība no uzņēmēja ēku nomā. Otrais variants paredz līdzīgu kārtību, tikai uzņēmums ēku būvē uz savas zemes. Trešais variants paredz kādas ēkas renovēšanu bērnudārza vajadzībām, kuru pašvaldība nomā no uzņēmēja.
Attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa Mājoklim skaidro, ka šī jautājuma izpētei piešķirti 50 000 latu. Eksperti noteiks ekonomiski un juridiski visām pusēm izdevīgāko modeli, lai neviens - ne pašvaldība, ne projektu attīstītāji, ne ģimenes ar bērniem - nejustos zaudētāji.
Uzņēmēji gatavi
Viens no pirmajiem labajiem piemēriem Rīgā varētu tapt Ropažu ielā, kur nekustamo īpašumu grupa Hanner būvē multifunkcionālu kvartālu septiņu hektāru platībā, kur būs ap 900 dzīvokļu, 16 000 m2 biroju platības un tirdzniecības centrs. Firmas direktors Juris Dreimanis Mājoklim skaidro, ka plānots sadarbībā ar domi blakus jaunajam kvartālam uz pašvaldības zemes uzbūvēt bērnudārzu, kuru pēc tam iznomātu pašvaldībai, kas pati arī nodrošinātu iestādes darbību. Celtniecības laikā tiktu ņemtas vērā pašvaldības prasības un vēlmes, lai pirmsskolas izglītības iestāde darbotos sekmīgi. Nomas maksa tikšot noteikta savstarpējās sarunās. «Mēs neesam labdarības iestāde, taču saprotam, ka šis būtu sociālās atbildības objekts, te nekāds bizness nav taisāms. Firma galarezultātā ieguldījumus gribētu atgūt pa nullēm, taču precīzu summu noteiksim sarunās,» teic J.Dreimanis.
Savukārt Andrejsalas apbūvētāja SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš norāda: «Nesaskatu grūtības būvēt jaunus bērnudārzus, tomēr - vai pilsēta varēs tos uzturēt? Jaunajos dzīvojamo namu projektos var attīstīt arī privātos bērnudārzus, tomēr tiem jābūt pašvaldības pārraudzībā, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti.» Turklāt, pirms pieņemt lēmumu par jaunu pirmskolas izglītības iestāžu būvi, jāsagatavo pārdomāts vienots to izvietošanas plāns galvaspilsētā, kā arī risinājumi bērnudārzu finansēšanai, uzskata V.Māziņš.