Arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pirmdien Rīgas mēram un domes deputātiem adresētā atklātā vēstule lūdza domniekus balsot par Basteja bulvāra pārdēvēšanu.
Centra rajona izpilddirekcijai tagad būs jāpaziņo iedzīvotājiem par adreses maiņu un jāizvieto jaunas adrešu numerācijas plāksnes 3 mēnešu laikā.
Deputāti par jautājumu domes sēdē debatēja aptuveni 40 minūtes. To laikā tika uzsvērts Z.A.Meierovica ieguldījums Latvijas valsts tapšanā, kā arī diskutēts par to, vai balsojot būtu jāņrem vērā senāka Rīgas vēsture vai pirmā Latvijas brīvvalsts laika vēsture.
"Z.A.Meierovics — tā ir vērtība par kuru mūsu tautas nediskutē," uzstājoties domes sēdē sacīja deputāts Dainis Stalts, stāstot, ka pirmskara mācību grāmatās Latvijas ārlietu ministrs "bija pieminēts pirmajās lappusēs". Ņemot vērā Z.A.Meierovica nopelnus brīvas Latvijas nodibināšanā pēc D.Stalta domām Basteja bulvāris būtu jāpārdēvē par Z.A.Meierovica bulvāri. Viņam piebalsoja deputāts Dainis Kalns (JL), uzsverot, ka "bez Z.A.Meierovica nebūtu Latvijas".
Komentējot negatīvo iedzīvotāju attieksmi par bulvāra pārsaukšanau, D.Kalns apgalvoja, ka aptaujātie iedzīvotāji "absolūti neorientējas vērtībās", tādēļ arī pauduši noraidoši viedokli. "Nedomāju, ka mēs varam balstīties uz šāda veida atbildēm. Cilvēki nepazīst Z.A.Meierovicu," D.Kalnam piekrita Valdis Liepiņš (JL). V.Liepiņš ir pārliecināts, ka visi rīdzinieki, kas vēlēšanās balsoja par JL un viņam ievilka krustiņu, domā tāpat kā viņš, ka bulvāris ir jāpārdēvē, un labāka iela kā šī Z.A.Meierovica vārda nešanai nevar būt.
Tautas partijas frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš skaidroja, ka tā nebūs bulvāra pārdēvēšana Z.A.Meierovica vārdā, bet vēsturiskā nosaukuma atjaunošana, kas ielai bija no 1929. Līdz 1940.gadam. Viņš skaidroja, ka Latvijas brīvvalsts laikā notika konsekventa bulvāru loka ielu pārsaukšana, no cariskās Krievijas nosaukumiem uz Latvijas sabiedrisko darbinieku vārdiem, tādēļ pie šīs loģikas būtu jāpieturas arī tagad. Tam piekrita arī tēvzemietis Vilnis Zariņš, kurš sacīja, ka bulvāra pārdēvēšana būs "okupācijas seku likvidēšanas viens pakāpiens".
Pret bulvāra pārdēvēšanu iestājās Maija Stefane (PS), sakot, ka šis jautājums šķeļ sabiedrību latviešos un nelatviešos, kā arī zinošos un nezinošos. "Kā var deputāts aptaujātos nosaukt par pusmācītiem!" iebilda deputāte, uzskatot, ka visi aptaujas ietvaros uzrunātie noteikti zina, kas ir Z.A.Meierovics, tādēļ viņu viedoklis ir jāņem vērā. "Es šodien patiešām esmu dusmīga," viņa piebilda. M.Stefane aicināja Z.A.Meierovica vārdā nosaukt piemēram, Dienvidu tiltu.
Sergejs Žurvaļovs (Dzimtene) arī aicināja cinīt visas tautības, kas dzīvo Rīgā, jo pilsētu uzcēluši ne tikai latvieši. "Rīgas gaiļiem tautības nav," sacīja deputāts. S.Žuravļovs skaidroja, ka Basteja bulvāra nosaukums atgādina par laiku 19.gadsimta vidū, ka tika norakti Rīgas pilsētas vaļņi un šobrīd apzīmē Vecrīgas robežu.
Jau vēstījām, ka pret bulvāra pārdēvēšanu bija domes Vietvārdu un pilsētvides objektu komisija. Tā uzskata, ka bulvāra nosaukums esot neatņemama Rīgas vēstures liecība, jo kopā ar Vaļņu ielas nosaukumu pilsētas plānā fiksē visnozīmīgāko brīdi visā Rīgas attīstības vēsturē, kad pilsēta no viduslaiku cietokšņa sāka pārvērsties par mūsdienu lielpilsētu.
Par spīti atzinumam, Pilsētas attīstības komiteja nosaukuma maiņu atbalstīja. Pēc tam vairākas nedēļas jautājums bija "iestrēdzis" domes prezidijā. To laikā tika publiskota pētījumu centra SKDS aptauja, kas parādīja, ka lielākā daļa rīdzinieku jeb 79% neatbalsta Z.Meierovica vārda piešķiršanu bulvārim. Negatīvu atzinumu bija sagatavojusi arī Pieminekļu padome. Pagājušajā nedēļā prezidija deputāti nobalsoja pret pārdēvēšanu.
1887.gadā dzimušais diplomāts Z.Meierovics par ārlietu ministru kļuva drīz pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī. Nedēļu pirms tam viņš ieguva no Lielbritānijas ārlietu ministra rakstisku Latvijas de facto atzīšanas apliecinājumu. Z.Meierovics bijis Satversmes sapulces un 1.Saeimas deputāts, piedalījies Versaļas miera konferencē Parīzē, 1920.gada novembrī devās uz Romu, Parīzi un Londonu un panāca Latvijas atzīšanu de iure. 1925.gadā viņš gāja bijā autokatastrofā. Četrus gadus pēc viņa nāves Meža kapos atklāja viņam veltītu granīta pieminekli Sērojošā Latvija, ko veidojis tēlnieks Žanis Smiltnieks.
(papildināts ar viedokļiem)