Izstrādātie noteikumi arī paredz, ka prioritārās tiesības uzņemšanai 1. klasē būs atkarīgas no bērna un vecāku deklarēšanās ilguma attiecīgās skolas mikrorajonā. Rīgas Valda Zālīšana pamatskolas direktore Elita Rītere, kuras vadītajā iestādē šogad bija izveidojušās garas vecāku rindas, lai pieteiktu savas atvases 1.klasē, neuzskata, ka jaunā kārtība ko būtiski uzlabos. Viņa piekrīt, ka 'vienas dienas' rindas vairs nebūs, taču neatrisināta paliks problēma ar deklarēšanos neīstajās dzīves vietās, kas ļauj pieteikties centra skolās, saka direktore. Jaunais noteikumu projekts paredz, ka vecāki bērnu skolā varēs pieteikt no brīža, kad bērns būs sasniedzis piecu gadu vecumu. Atbilstoši Izglītības likumam, bērns uzsāks mācības tajā gadā, kad viņam aprit 7 gadi. E.Rītere norāda, ka divu gadu laikā tiks pieteikti ļoti daudz bērni un liela daļa no viņiem šo gadu laikā, iespējams, vairs negribēs mācīties attiecīgajā mācību iestādē. "Tad skolai būs visiem pēc kārtas jāzvana un jāmēģina dabūt rokā tie, kas vēlēsies," viņa saka, uzsverot, ka tas būtiski noslogos skolas darbiniekus. Noteikumu projekts paredz saglabāt skolu mikrorajonus, kuros deklarētajiem bērniem ir priekšroka tikt uzņemtiem attiecīgās skolas pamatizglītības programmā. Mikrorajonus nav paredzēts noteikt 21 izglītības iestādei – vairākām skolām, kurās mācības notiek mazākumtautību valodās, un speciālajām skolām. Jau rakstīts, ka mikrorajona princips radījis situāciju, kad vecāki bērnu īslaicīgi deklarē "elitāro" skolu rajonos, pat ja tajos nedzīvo. Šāda manipulācija mazina iespējas iekļūt pirmklasnieka sarakstā tiem bērniem, kas patiesi dzīvo konkrētas skolas rajonā, jo pie skolām veidojas garas rindas uz vietām pirmajā klasē. Šogad garākās bija vērojamas pie Rīgas Franču liceja, Rīgas Zālīša pamatskolas un Rīgas 49.vidusskolas, kur vecāki rindu ieņēma jau naktī. Rīgas dome tagad cer nodrošināt, lai skolas 1.klasē tiktu uzņemti tie bērni, kuri pēc būtības ir attiecīgā mikrorajona iedzīvotāji, nosakot prioritārās tiesības uzņemšanai pirmajā klasē, kas būs atkarīgas no bērna un vecāku deklarēšanās ilguma attiecīgās skolas mikrorajonā. Tas gan neaizkavēs vecākus deklarēt savu bērnus tuvāk iekārotajām skolām, taču mazinās viņu iespējas būt starp pirmajiem rindā."Nezinu vai tas ir slikti, bet nedomāju, ka tā ir izeja," saka E.Rītere. Šobrīd cilvēki pērk un maina dzīvokļus, piemēram, ģimenei ir dzīvoklis centrā un tā pārceļas uz jaunu dzīvesvietu citur pilsētā, taču esošo saglabā kā deklarācijas vietu. Šai ģimenei būs priekšroka, bet tiem, kas pēdējā pusgada laikā reāli būs nopirkuši dzīvokli tuvu skolai un tajā dzīvos, viņiem nebūs iespēja pieteikties, viņa skaidro. "Tāpat, ja mans bērns būs dzimis janvārī, bet jūsu tā paša gada septembrī, tad tam, kas piedzimis ātrāk būs priekšroka, jo viņu var ātrāk piereģistrēt".Kārtība paredz arī saglabāt priekšroku tiem bērniem, kam attiecīgajā skolā jau mācās brāļi vai māsas. Saglabāta arī iespēja vecākiem bērnu pieteikt vairākās skolās. Uzņemšana izglītības iestādē tiem bērniem, kuri nedzīvo skolas mikrorajonā, bet viņu dzīvesvieta deklarēta Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, notiks, ievērojot iesniegumu reģistrēšanas kārtību. Saistošie noteikumi vēl jāpieņem Rīgas domei.
(papildināts viss teksts)