Tā norādījusi, ka pasākums noteikti tiktu izmantots, lai rīkotu jaunas nekārtības.Jau vēstīts, ka 17. janvārī Rīcības partija bija nolēmusi rīkot piketu un gājienu no Saeimas nama Jēkaba ielā līdz prezidenta pilij. Kaut iepriekš RD bija lēmusi atļaut rīkot šo pasākumu, pēc 13. janvāra nemieriem tā nolēma lēmumu atkārtoti izvērtēt.
N. Grostiņš klāstīja, ka aptuveni stundu ilgušajās debatēs RP pārstāvjiem RD izpilddirektors un policijas pārstāvji piedāvājusi vai nu pārcelt pasākuma norises vietu vai arī to atcelt. RP piedāvājusi rīkot akciju pie Saeimas blakus esošajā skvērā ar noslēgumu pie prezidenta pils. Tomēr komisija tam nepiekritusi un nolēmusi pasākumu aizliegt.
Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits atzīst, ka 13.
janvārī notikušais veido citu fonu lēmumu pieņemšanai. “Šis apstāklis noteikti
ir jāņem vērā, taču tajā pašā laikā samērīguma principu nav iespējams
ignorēt, jo tas tomēr ir viens no Latvijas tiesību pamatprincipiem,”
pauda M. Mits.
Viņš arī norāda, ka Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) pieļāvums aizliegt
Vecrīgā rīkot masu pasākumus, ir nesamērīgs pat ar 13. janvāra
notikumiem Vecrīgā. M. Mits uzsvēra, ka katram pasākumam ir atšķirīgi
mērķi un apstākļi. “Katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, un nevar
tagad ar vienu vēzienu pateikt, ka nekādi pasākumi nenotiks,” ir
pārliecināts M. Mits.
Arī RP pārstāvji Dienai pauda uzskatu, ka domes lēmums ir pretrunā ar likumu par iepriekš pieteiktu miermīlīgu akciju un gājienu brīvību. “Protams, mēs saprotam, tiesībsargājošo iestāžu bailes, bet aizliegt jebkuru akciju diennakts gaišajā laikā bez alkohola lietošanas, ir pārspīlēti,” uzsvēra N. Grostiņš.
Viņš solījās turpināt rīkot akcijas likumā noteiktā kārtībā, “līdz tam brīdim, kad panāksim, ka mainās gan nodokļu, gan ekonomiskā politika, gan attieksme pret cilvēkiem Latvijā”. N. Grostiņš piebilda, ka paredzētā akcija būtu bijusi sava veida pateicība prezidentam par aktīvu un saprātīgu rīcību saistībā ar sabiedrībā notiekošajiem procesiem.
(papildināta ar 4. un 5. rindkopu)