Jautāts, kurā brīdī šoferis paspējis lietot alkoholu, V. Zaķis noteica: “Vienīgais brīdis tad sanāk starp pārbaudi un negadījumu.”Pēc RS pārstāvja teiktā, galvenais iekšējās dienesta izmeklēšanas mērķis bija noskaidrot, vai šoferis pirms došanās liktenīgajā reisā ir bijis pie feldšeriem uz pārbaudi. Videoieraksti fiksējuši, ka autobusa vadītājs ir iegājis feldšeru kabinetā un iznācis no tā, sacīja V. Zaķis. “Pārbaude ir veikta, un ir atzinums, ka šoferis var braukt,” piebilda RS pārstāvis.V.Zaķis nezināja teikt, kā šoferis pārbaudīts – vai tikai vizuāli, vai arī liekot pūst alkometrā. Tas pārbaudē neesot vērtēts. Galvenais bijis gūt pašu atzinumu, ka šoferis ir bijis pārbaudē pie feldšeriem un ka viņi šoferim atļāvuši braukt, kas apliecina, ka autovadītājs pirms brauciena ir bijis skaidrā. To, kā tieši šoferis pārbaudīts, skaidrību varētu rast uzsāktā kriminālprocesa gaitā, piebilda V. Zaķis.RS pārstāvis norādīja, ka līdz liktenīgajam negadījumam parasti feldšeri pārbaudē vērtēja spēkratu vadītāju uzvedību. Gadījumos, kad tā šķita neadekvāta, viņiem lika pūst alkometrā. Konkrētā šofera uzvedība liktenīgajā dienā neesot šķitusi aizdomīga ne feldšeriem, ne arī citiem autobusa vadītājiem, ar kuriem viņš runājis pirms došanās reisā, sacīja V. Zaķis. Pēc nelaimes Baložos RS noteikusi, ka šoferiem gan pirms, gan pēc došanās braucienā alkometrā jāpūš obligāti. Vēl arī tiekot veiktas neplānotas pārbaudes reisu laikā.V. Zaķis piebilda: ja šofera organismā tiek konstatēta kaut 0,01 promile alkohola, autovadītājam aizliegts sēsties pie spēkrata stūres. No 2009.gada 1.janvāra līdz šodienai ir piemēroti disciplinārsodi 59 autovadītājiem, kuru organismā pārbaudē konstatētas līdz 0,49 promiles, bet 32 atlaisti no darba, jo viņu organismā pārbaudē konstatētas vairāk nekā 0,5 promiles alkohola.V. Zaķis piebilda, ka 20 gadu laikā RS fiksējusi trīs negadījumus, kad spēkrata vadītājs pie stūres bija sēdies kunga prātā. Pirmais bija 1993.gadā pie Bolderājas kapiem. Toreiz traumas guva vairāki pasažieri. Arī otrajā negadījumā 2006.gadā, kad autobusa vadītājs pie Nacionālā teātra ietriecās vairākās priekšā braucošajās mašīnās, cilvēki guva traumas. Savukārt negadījums Rīgas reģionā, Ķekavas novada Baložos, šā gada aprīlī paņēma trīs cilvēku dzīvības, divas no tām bija skolnieces.
Pilsoniskās savienības (PS) Rīgas domes frakcija uzskata, ka RS vadītāja Leona Bemhena rīcība šī negadījuma ietvaros ir atšķirīga no vārdiem. Pirmdien, frakcijai tiekoties ar L. Bemhenu, viņš apgalvojis, ka atvainojies skolnieču vecākiem. "Lai noskaidrotu patiesību, vērsāmies pie bojā gājušo meiteņu vecākiem un uzzinājām, ka rakstiski līdzjūtību un atvainošanos Domes vārdā esat izteicis tikai Jūs, Ušakova kungs. Ne RS, ne L. Bemhens nav izteicis līdzjūtību un nav atvainojies ne rakstiski, ne arī mutiski. Vienīgais L. Bemhena minētais fakts, ko vecāki apstiprināja – kāds „Rīgas satiksmes” darbinieks viņiem ir zvanījis un piedāvājis segt bēru izdevumus," atklātā vēstulē mēram Nilam Ušakovam (SC) raksta PS. Deputāti uzskata, ka gan šajā gadījumā, gan arī iepriekš nelaimes gadījumā, kur cieta trīsgadīgi dvīņi, L. Bemhena attieksme ir bijusi "vienaldzīga un klaji ciniska", uzņēmums kaut kādu interesi ir izrādījis tikai pēc Domes deputātu un preses iejaukšanās. Deputāti vēstulē lūdz atbrīvot L. Bemhenu no amata RS.
(papildināta ar pēdējo rindkopu)