Vešņakovs intervijā aģentūrai BNS pauda, ka Krievijas un viņa kā Krievijas vēstnieka pozīcija jautājumā par leģionāru atceres pasākumiem Rīgā 16.martā nav mainījusies.
"Jau pagājušajā gadā teicu, ka bijušo SS leģionāru heroizācija mūsdienīgas un demokrātiskas Eiropas valsts galvaspilsētas centrā ir nepieļaujama. To pašu es varu atkārtot šodien," viņš norādīja, piebilstot, ka šajā gadā Rīgas dome jau pieņēmusi atsevišķus lēmumus, kas "zināmā mērā gāja tādā problēmas izpratnes gultnē, kuru es tikko minēju".
"Mēs ceram, ka nākamgad Rīgas vara ieklausīsies saprāta balsī un nepieļaus bijušo SS leģionāru heroizāciju," sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā.
Šā gada 16.martā pirmo reizi saskaņā ar RD lēmumu un vēlāk arī Administratīvās rajona tiesas lēmumu pie Brīvības pieminekļa nenotika neviens oficiāli saskaņots pasākums. Tiesa noraidīja gan "Daugavas vanagu", gan Latvijas Antifašistiskās komitejas un Genādija Kotova sūdzības par Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto paziņojumu izskatīšanas komisijas lēmumu neļaut tām rīkot gājienu uz Brīvības pieminekli Rīgā.
Tomēr gājienā uz Brīvības pieminekli devās gan "Daugavas vanagu", gan Latvijas Antifašistiskās komitejas pārstāvji, gan arī toreizējā Rīgas domnieka Genādija Kotova organizētā gājiena dalībnieki.
Pasākums noritēja mierīgi, tomēr tā norisē bija jāiejaucas specvienības "Alfa" drošībniekiem, jo daži pasākuma dalībnieki, visticamāk, tā dēvētie antifašisti, bija izritinājuši pretvalstiskus simbolus - bijušās Padomju Savienības karogu, turklāt viens cilvēks tika aizturēts par mēģinājumu izraisīt kautiņu.
Piemiņas pasākums beidzās ar himnas nodziedāšanu pie Brīvības pieminekļa un ziedu nolikšanu leģionāru piemiņai.
Pieminekļa apkārtnē un Vecrīgā šajā dienā patrulēja simtiem policistu un drošībnieku.
Leģionāru rīkotie publiskie pasākumi 16.martā, īpaši gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, ik gadu rada milzu ažiotāžu gan Latvijā, gan pasaulē. Lai gan viņi izmisīgi cenšas izskaidrot, ka nav bijušie "Waffen SS" vīri, ārpus Latvijas viņus parasti dēvē par bijušajiem esesiešiem.
„Saņemot pieteikumu par kādas personas vai organizācijas vēlmi rīkot pasākumus 16. martā, Rīgas dome vadīsies pēc likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas paredz ņemt vērā drošības struktūru ieteikumus, lai neradītu draudus sabiedriskajai drošībai,” portālam sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs par pasākumiem 16.martā.
(papildināta ar pēdējo rindkopu)