Jau vēstījām, ka pirmdien pieņemtais lēmums par Z.A.Meierovica nosaukuma piešķiršanu Basteja bulvārim Rīgas domei būtu jāpārskata, jo jaunais nosaukums neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, jo ir pārāk garš – 34 zīmes. Saskaņā ar noteikumiem tas nedrīkst būt garāks par 30 rakstu zīmēm, ieskaitot atstarpes. Tiesa, pašvaldība var arī lūgt valdībai mainīt noteikumus.
Problēma - tehniska
"Tīri tehniski Valsts adrešu reģistrā ir iespējams reģistrēt ielu nosaukumus, kuru garums pārsniedz valdības noteikumos paredzētās 30 rakstzīmes. Problēma varētu rasties, ja kādiem citiem reģistriem, kas izmanto Valsts adrešu reģistra datus, noteikts tehnisks ierobežojums ar šīm 30 rakstzīmēm, tādā veidā nepilnīgi parādot ielas nosaukumu," stāsta VZD pārstāvis Jānis Kukainis. Tā kā jau vairākām Latvijas pilsētu ielām raksta zīmju skaits pārsniedz 30, tad no VZD puses tiks gatavotas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, lai tiesiski sakārtotu šo jautājumu.
J.Kukainis skaidro, ka "pašvaldības ir bezatbildīgas", izvēloties ielu nosaukumus, un pārkāpj Adresācijas noteikumus. Šādos gadījumos VZD raksta vēstuli attiecīgajai pašvaldībai, ka neatbilstība jānovērš. Ja tas netiek izdarīts, tad VZD ziņo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.
Lielākajā daļā gadījumu neatbilstības tikušas novērstas, jo RAPLM
septiņu gadu pastāvēšanas laikā bijis tikai viens gadījums, kad
ministrijai bijis jāiejaucas un jālūdz pašvaldībai mainīt ielu
nosaukumu. "Pēdējos divos gados nav bijis neviens gadījums," norāda
RAPLM pārstāve Ilze Dišlere. Informācija par to, kura pašvaldība un kad
noteikumus pārkāpusi, vēl tiek prezicēta, bet I.Dišlere stāsta, ka tā
toreiz reaģējusi uz RAPLM iebildēm un kļūdas izlabojusi.
Noteikumi daudzviet neievēroti
Tiesa, daļa ielu nosaukumu neatbilst prasībām tādēļ, ka doti pirms noteikumu pieņemšanas. Tāda, piemēram, Rīgā ir Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela, kurai zīmju skaits par divām pārsniedz noteiktās 30 zīmes.
Ielu nosaukumu veidošanu valstī nosaka arī Ministru kabineta vietvārdu veidošanas noteikumi. "Noteikumi pasaka, ka jābūt pilnam vārdam un pilnam uzvārdam," uzsver arhitekts un Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu komisijas priekšsēdētājs Jānis Krastiņš. Rīga pie šīs prasības ir konsekventi turējusies un vienīgais izņēmums ir Kalpaka bulvāris, kura nosaukumā nav minēts pulkveža vārds Oskars. J.Krastiņš to skaidro ar vēsturiskā nosaukuma, kurš bija 20.un 30.gados, atjaunošanu. "Izvēlējās nesaukt par Pauluči vai Troņmantinieka bulvāri, kas arī ielai bijuši," piebilst J.Krastiņš.
Jūrmalā Meierovics bez Annas
J.Krastiņš, kurš ir aktīvs pretinieks vēsturiski senākā Basteja bulvāra nosaukuma maiņai, stāsta, ka tagad saīsināt nosaukumu "Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris" šo noteikumu dēļ nevarot. Viņš gan atgādina, ka no 1929.gada līdz 1940.gadam bulvāris saucās Zigfrīda Meierovica vārdā bez vārda Anna nosaukumā. Jāatzīmē, ka arī Jūrmalā Zigfrīda Meierovica prospekta oficilais nosaukums ir bez vārda Anna.
Jūrmalas domes trešdienas laikā nespēja sniegt atbildi, kādēļ prospekta
nosaukumā nav minēts pirmā Latvijas ārlietu ministra pilnais vārds.
Pēc arhitekta domām, lai visas problēmas atrisinātu, ielu nosaukumi būtu jāpielīdzina noteikumiem, nevis noteikumi ielu nosaukumiem. "Mēs [Rīgā] konsekventi cenšamies izvairīties no personu vārdiem, lai šādi pārpratumi nerastos," saka J.Krastiņš. Ja tomēr noteikumi tiks mainīti "mans priekšlikums ir ieviest universālu normu visos noteikumos - šie noteikumi neattiecas uz politiķu pieņemtajiem absurdajiem lēmumiem - tad Latvijā viss būs kārtībā un politiķi varēs brīvi darīt, ko grib," saka J.Krastiņš.