Bet SKDS aptaujā noskaidrots, ka vairums rīdzinieku atbalstu cuķu noķeršanu un izvešanu ārpus Rīgas teritorijas.
Šādi atbildējuši 60% aptaujāto. Savukārt 10,8% respondentu domā, ka nekas nav jādara un ar šiem dzīvniekiem pilsētā ir jāsadzīvo. 17% respondenti aicina rīkoties radikāli un mežacūkas iznīcināt.
Izvērtēt citus variantus aicinājuši 3,1 % aptaujāto. Minēti tādi piedāvājumi kā "izveidot nožogojumu gar mežiem", "mežā piebarot, lai nenāk pilsētā", "atbaidīt" un citi.
Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris Raimonds Fridvalds sacīja, ka ir izpētīts, ka mežacūkas no vietas, kur tās mīt, nemigrē tālāk par 15 līdz 20 kilometriem. Ja viņas izvedīs uz vietu, kur viņām būs dzīvošanai labvēlīga vide, tās nemēģināšot atgriezties.
Eksperti vienojās, ka piemērotākā pieeja problēmas risināšanai varētu būt lamatu izmantošana, ar kurām mežacūkas tiek ķertas dzīvas. Varētu izmantot arī plašākus aplokus ar ēsmu, lai pievilinātu visu dzīvnieku ģimeni. Šī darba veikšanai varētu tikt uzrunāts Pierīgas Mednieku klubs. Sazināties ar kluba pārstāvjiem komisijas vadītājs Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) lūdza biedrības Latvijas Mednieku asociācija valdes priekšsēdētāju Haraldu Barviku.
Dzīvnieki varētu tikt izvesti uz Daugavas mežniecību Tīnūžu apkaimē.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Juris Buškevics norādīja, ka biedrība Rīgas pašvaldībai varēs palīdzēt, norādot uz mežacūku baru atrašanās vietām.
Eksperti arī vienojās pilsētvidē un Pierīgā notvertās mežacūkas iezīmēt, lai pēc tam varētu izpētīt dzīvnieka uzvedības modeli.
Pēc Līgo svētkiem komisija atkārtoti varētu sanākt uz sēdi, lai spriestu, kādi dokumenti sagatavojami, lai varētu sākt dzīvnieku izķeršanu un izvešanu. Tam būs nepieciešamas Valsts meža dienesta atļaujas dzīvnieku izķeršanai un arī attiecīgs komisijas lēmums. Provizoriski pēc divām nedēļām varētu tikt sākti izķeršanas darbi. Starp komisijas uzdevumiem būs arī zaudējumu, kurus radījuši dzīvnieki, apsekošana.
Visas ar šo jautājumu saistītās izmaksas segs Rīgas pašvaldība. Cik daudz resursu tas varētu prasīt, pašlaik nav skaidrs.
Eksperti vienojās, ka izšaušanu neorganizēs, jo Medību likums aizliedz medības pilsētā, kā arī tas varētu būt bīstami un nepieņemami sabiedrībai. Iemidzināšana vasaras periodā nebūtu piemērota pieeja, jo vasaras laikā dzīvnieku biezās ādas dēļ zāles var nenostrādāt. Pastāv risks, ka dzīvnieks varētu pazust dziļāk mežā un tur iemigt, tādējādi mežacūka nebūs viegli atrodama.
Eksperti arī uzsvēra, ka pašreizējā situācijā cilvēku var apdraudēt tikai dzīvnieki, kas aizsargā savus mazuļus. Mežacūka bez iemesla cilvēkam neuzbruks, ja vien dzīvnieks netiks provocēts.