"Borisa Rezņika skaņdarbs bija un paliek himna notikumam, kas tik daudzus un dažādus cilvēkus vienoja dziesmai un idejai par brīvu valsti. Baltijas ceļš bija unikāls, spēcīgs pasākums, Dziesmotā revolūcija. Šodien mums Latvijā un Rīgā ļoti pietrūkst tādu personību un notikumu, kuri spētu patiesi vienot cilvēkus, neatkarīgi no to dzimtās valodas, kultūras, reliģijas un sociālā statusa. Man ir liels gods pasniegt Gada rīdzinieka apbalvojumu Borisam Rezņikam. Es ļoti vēlētos, lai mūzikas un dziesmas spēks un viedums mums visiem palīdzētu veidot saliedētu sabiedrību un pilsētu," pasniedzot balvu pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Rīgas domes Atzinības rakstus un piemiņas balvas pasniedza šefpavāram Mārtiņam Rītiņam par ieguldījumu Rīgas restorānu un Latvijas ēdināšanas kultūrvides attīstībā un to starptautisko popularizēšanu, modes māksliniecei Asnatei Smelterei par ieguldījumu Latvijas modes vēsturē un Rīgas modes starptautiskās atpazīstamības veicināšanu, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājam, dakterim Jānim Petronim par inovatīvu metožu pielietošanu medicīnā, sabiedrības veselības veicināšanu un Rīgas medicīnas nozares popularizēšanu pasaulē. Atzinības rakstus saņēma arī Hermaņa Brauna fonda direktore Inna Davidova par ieguldījumu klasiskās mūzikas un sabiedriskās dzīves attīstībā un Rīgas vārda atpazīstamības veicināšanu pasaulē, režisors un scenārists Dāvis Sīmanis par rīdzinieka Žaņa Lipkes un viņa ģimenes varonības iemūžināšanu spēlfilmā Tēvs nakts un Latvijas galvaspilsētas popularizēšanu kino pasaulē.
Svinīgajā sēdē tika pasniegta arī Rīgas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) balva. To saņēma LZA akadēmiķis Juris Purāns par fundamentāliem sinhronā starojuma pētījumiem un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē.
Uz pašvaldības apbalvojumu varēja pretendēt jebkuras valsts piederības un tautības persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un šogad ar savu talantu un darbu ir veicinājusi Rīgas vārda atpazīstamību Latvijā un pasaulē, pievēršot sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai.
Iesūtītos pieteikumus vērtēja žūrija Rīgas domes priekšsēdētāja Oļega Burova un viņa vietnieku Annas Vladovas un Vadima Baraņņika vadībā. Žūrijā darbojās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors, akadēmiķis Leonīds Ribickis, sociologs Arnis Kaktiņš, u.c. sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Līdz šim apbalvojumu Gada rīdzinieks saņēmusi operdziedātāja Elīna Garanča, tenisiste Aļona Ostapenko, diriģenti Romāns Vanags un Māris Sirmais, maestro Raimonds Pauls, režisors Alvis Hermanis, hokeja treneris Jūliuss Šuplers, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, māksliniece Džemma Skulme, mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, kā arī Zaiga un Māris Gaiļi.
Godinot visus Gada rīdziniekus, 18. novembrī Rātsnamā atklāja arī Goda sienu ar informāciju par visiem laureātiem.