aprīlim, no amatpersonu teiktā izriet, ka idejas varētu arī netikt realizētas. Kā oficiālais iemesls šādam pavērsienam tiek minēta naudas taupīšana, tomēr kuluāros izskan aizdomas, ka domnieki nobijušies, jo par ieceri līdzīgi, kā pirms vairākiem gadiem par kanālmalas nostiprināšanu, kas izmaksāja sešus miljonus latu, izteiktas bažas kā par kārtējo miljonu "norakšanas" projektu. Tiek pieļauts, ka šis ir nepiemērots laiks projekta īstenošanai arī tāpēc, ka pēdējā mēnesī izskanējušas bažas par īpašuma departamenta izsludinātā Latgales priekšpilsētas multifunkcionālā centra metu konkursa caurspīdīgumu, jo tā uzvarētājs SIA Graf X bijis saistīts ar nu jau bijušo departamenta direktora p.i. Oļegu Burovu. Viņu strādāt šajā amatā pērn vasarā uzaicināja A.Ameriks.
Trīs galvenie akcenti
A.Ameriks ar ieceri krāšņi izgaismot pilsētas kanālmalu no Latvijas Nacionālās operas līdz Andrejostai klajā nāca gada sākumā, sakot, ka tam no privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem varētu atvēlēt divus miljonus latu. Koalīcijas partneri pret viņa ieceri neiebilda, tāpēc marta sākumā īpašuma departaments izsludināja metu konkursu.
Atbilstoši Dienas rīcībā esošajam konkursa nolikumam tā mērķis ir rast pārdomātu kanālmalas izgaismošanas risinājumu ikdienai un svētkiem. Pretendentiem doti arī norādījumi, piemēram, nodrošināt gājēju celiņu pārredzamību, radīt emocionāli estētisku noskaņu, ar krāsainu gaismu akcentējot tiltus, pieminekļus, strūklakas, vērtīgākos kokus. To vidū īpaši jāizceļ Brīvības piemineklis.
Ja konkurss beigsies ar rezultātiem, daļu projekta — posmu no operas līdz Nacionālajam teātrim — paredzēts īstenot līdz novembrim. A.Ameriks gan pieļaujot, ka konkurss varētu beigties arī bez rezultātiem vai varētu tikt atlikta tā realizācija. "Jāskatās, vai varēsim to pacelt," viņš saka, negribīgi komentējot iepriekš paša nosauktos divus miljonus latu, kam, kā izrādās, nav pamatota aprēķina.
Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe tajā visā saskata politiķu reakciju uz pēdējā laika notikumiem RD un izskanējušajām bažām par iepirkumu procedūrām. J.Dripe neslēpj, ka jau no paša sākuma uzskata, ka vajadzētu sākt ar vienotas koncepcijas radīšanu visam centram un tajā arī darboties. Proti, izgaismot ne tikai kanālu, bet arī galvenos Vecrīgas namus, baznīcu torņus. Līdzīgi domā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, kurš jau vairākus gadus par to rīko speciālistu diskusijas, taču domnieku vidū dzirdīgas ausis nav sasniedzis.
Neskaidrība par jaudām
Saskaņā ar nolikumu, lai piedalītos konkursā, ir nepieciešams, lai pretendents pēdējos piecos gados būtu īstenojis ko līdzīgu. Arhitekts Jānis Lūkins, pēc kura koncepcijas izgaismots Kārļa Zāles darbs Māte Latvija ar kritušajiem dēliem Rīgas Brāļu kapos, noliedz, ka tas varētu būt kāds konkursa zemūdens akmens. "Latvijā ir vairākas firmas, kas nodarbojas ar izgaismošanas darbiem, un ir arī mākslinieki un arhitekti, kas rada speciālus projektus," uzsver J.Lūkins.
Citu būtisku ierobežojumu konkursa dalībniekiem nav, tiesa, kā secināja Diena, nolikumā teikts, kādas precīzi apakšstaciju elektroenerģijas jaudas ap kanālmalu ir, lai pretendenti īstenotu savu izgaismošanas piedāvājumu. Taču tajā pašā laikā, izrādās, O.Burovam un Rīgas pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam pēdējos mēnešos ir bijušas sarunas ar Latvenergo par iespēju jaudas palielināt, kas tādējādi var mainīt arī piedāvājumu saturu. Pēc a/s Latvenergo ārējās komunikācijas daļas vadītāja Andra Sikšņa teiktā, nekas gan konkrētāks nav norunāts. "Lai mēs varētu izstrādāt tehniskos noteikumus un detalizēt izmaksas, jābūt iesniegtam pieteikumam un vismaz vienam aptuvenam ciparam, bet tāds nav saņemts," saka A.Siksnis.
Skaidrības, kam būtu jāmaksā par jaudu palielināšanu un pat par tādu nepieciešamību, nolikumā nav ne vārda. Pašvaldības SIA Rīgas gaisma vadītāja Anša Kreicberga vērtējumā, jaudu palielināšana varētu izmaksāt "pāris simtu tūkstošu latu". Kopumā uz ieceri viņš raugās divējādi — no vienas puses, šo naudu būtu lietderīgi izmantot līdz šim neapgaismotu vietu sakārtošanai (viens kilometrs apgaismojuma ierīkošanas izmaksā 50 000 latu), piemēram, Jaunciema gatves, Krustpils ielas, Bolderājas šosejas atsevišķiem posmiem u.c. No otras puses, viņš saprotot, ka svarīgi radīt pievilcīgu pašu pilsētas centru, jo tūristi uz Jaunciema gatvi, visdrīzāk, nebrauks.
***
kas vērtēs
Darbus vērtēs 17 žūrijas locekļi
5 domnieki: Jānis Birks, Andris Ārgalis, Andris Ameriks, Dainis Īvāns, Helmī Stalte
8 domes vides, kultūras, attīstības un īpašumu departamenta pārstāvji
p/a Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš
Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis
Pašvaldības SIA Rīgas gaisma direktors Ansis Kreicbergs
kā vērtēs
Par konkursa objektu arhitektonisko, māksliniecisko un inovatīvo risinājumu — 40 punktu
Par projekta realizācijas izmaksām atbilstoši piedāvātajam risinājumam — 25 punkti
Par tehniskajiem risinājumiem atbilstoši piedāvātajam risinājumam — 25 punkti
Par projekta realizācijas termiņiem atbilstoši piedāvātajam risinājumam — 10 punktu