Ar pašvaldības piešķirto naudu pietiks vien bedrīšu aizlāpīšanai iekšpagalmos
"Tādas bedres, ka, kratoties automašīnā, zobs uz zoba neturas!" vai "Tumsā, nākot kājām, kaklu ar nolauzt!" Iespējams, daudzi rīdzinieki dusmās izspļauj pa kādai līdzīgai frāzei ikreiz, kad jātiek cauri izdangātajiem un bedrainajiem pilsētas dzīvojamo māju iekšpagalmiem. Rīgas dome šogad remontiem piešķīrusi nedaudz vairāk par pusotru miljonu latu, taču ar šo summu pietiek vien bedrīšu aizlāpīšanai. Pašvaldībā gan norāda, ka pagalmu ceļu sakārtošana jāveic arī pašiem namu iedzīvotājiem.
Naudas nepietiek
Kritiskā situācija, kādā pašlaik ir māju iekšpagalmi, ir veidojusies pakāpeniski — 90.gadu vidū līdzekļi to remontēšanai netika piešķirti gandrīz nemaz, un arī pirms dažiem gadiem finansējums bija ļoti niecīgs, Dienai skaidro Rīgas pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis. Tikai no 2006.gada pašvaldības finansējums ir pakāpeniski pieaudzis, un šogad sasniedz 1,59 miljonus latu, skaidro U.Vidauskis. No tiem visvairāk saņems Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija — 403 tūkstošus latu, ko plānots izlietot "bedrīšu lāpīšanai". Izpilddirekcijas teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas vadītājs Edgars Lejnieks stāsta, ka lielākās problēmas šajā teritorijā rada Dienvidu tilta celtniecība: "Automašīnas brauc cauri iekšējiem ceļiem un tādējādi tiek bojātas ne vien ielas, bet arī kanalizācijas akas." Šo iemeslu dēļ izpilddirekcija lūgusi pašvaldību piešķirt papildu 800 tūkstošu latu, taču ieguvusi vien desmito daļu — 80 tūkstošu, kas ir "nepietiekami". E.Lejnieks atzīst, ka ar kopējo remontdarbiem paredzēto finansējumu var salabot vien 20% no visām bedrēm.
Kam pieder ceļi?
Pašvaldībā gan piebilst, ka pagalmu ceļu sakārtošana jāveic arī pašiem namu iedzīvotājiem. Tiem māju iedzīvotājiem, kuri ir privatizējuši dzīvokli, paredzot zemes piesaisti, ir jāpiedalās īpašuma sakārtošanā un pašiem jāatbild par pagalmu remontēšanu, skaidro Centra rajona izpilddirekcijas nekustamā īpašuma, teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas vadītājs Jānis Vasermanis. Daži piemēri, kad iedzīvotāji piedalās pagalma ceļu sakārtošanā, pašvaldībā jau ir. Piemēram, Vidzemes priekšpilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs Bāka—2, sadarbojoties ar izpilddirekciju, par 12 tūkstošiem latu šogad remontēs iekšpagalmu ceļu segumu Zvaigznāja gatvē 5. No tiem 75% finansējuma ieguldīs izpilddirekcija, bet 25% — Bāka—2. Kooperatīvs Bāka—2 vadītājs Sergejs Sidorko gan uzskata, ka vienreiz būtu jātiek skaidrībā, "kam tad īsti pieder ceļi iekšpagalmos un kam tie jāapsaimnieko". "Iedzīvotājiem pieder zeme, bet kam pieder ielas, nav skaidrots," teic S.Sidorko. Viņš uzsver, ja būtu skaidri noteikta atbildība, iedzīvotāji arī skaidri zinātu, no kā prasīt remontus — no pašvaldības vai mājas apsaimniekotāja.
Pašreizējo praksi, kad pašvaldība iedod naudu vien bedrīšu aizlāpīšanai, viņš uzskata par bezjēdzīgu. "Iekškvartāla ceļi ir ļoti bēdīgā stāvoklī, iedzīvotāji ir izmisumā. Bedrīšu lāpīšana neko nedod, vajag par to naudu kārtīgi vismaz dažus pagalmus izremontēt," saka S.Sidorko. Vēl viens pārmetums ir par neskaidro pagalmu izvēli — "jābūt taču noteiktai sistēmai, kā pašvaldība izdala naudu". Diena, apkopojot izpilddirekciju prakses, noskaidroja, ka pašreiz tiešām nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem izmeklē pagalmus, kuros ieguldīs naudu. Izvēle tiekot izdarīta gan no pašu izpilddirekcijas darbinieku, kas pārbauda iekšpagalmus, ieteikumiem, gan iedzīvotāju sūdzībām un iesniegumiem. "Tagad ir tā — kura iekškvartāla iedzīvotāji vairāk bļauj, tie dabū remontu," saka S.Sidorko. Remontdarbi, piemēram, šogad plānoti Lielvārdes ielā, Eizenšteina ielā pie Rīgas 89.vidusskolas, Hipokrāta ielā pie Mežciema pamatskolas.