Pārcelšanās pabalsti Rīgā visiem nepietiks

Naktī stāv rindā "Rindu man aizņēma mazdēls, kurš speciāli atbrauca no laukiem. Pati stāvēju rindā no septiņiem rītā," stāsta pensionētā mediķe Melita. Savukārt Sarmīte, kura vēl sēdēja aiz kabineta durvīm un kuras kārtas numuriņš tuvojās trešajam simtam, pastāstīja, ka departamentā pavadījusi nakti un jūtas "izmocīta". Komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa ažiotāžu skaidro ar to, ka pārcelšanās pabalstus var saņemt rindas kārtībā un tāpēc, ka "lētu dzīvokļu un naudas par maz". Viņa norāda, ka iedzīvotāji jau vairākas dienas iepriekš sākuši interesēties par pabalstiem un pakāpeniski veidot paši savas rindas un sarakstus. Naudas vēl nav Līdz šī gada 1.janvārim dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai Rīgā bija reģistrētas 1295 denacionalizētās mājās dzīvojošas ģimenes. Ģimenei, kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, pārcelšanās pabalsts ir 10 000 latu un vēl 3000 latu par katru ģimenes locekli. Tādējādi vienam cilvēkam pārcelšanās pabalsts ir 13 000 latu, bet četru cilvēku ģimene var saņemt līdz 22 000 latu. Ā.Stabiņa stāsta, ka šim gadam, tāpat kā pērn un arī nākamajam gadam, pabalstu izmaksai tika pieprasīti 15 miljoni latu. Pagājušajā gadā naudu, lai pārceltos, saņēma 959 ģimenes. Taču ekonomiskās krīzes apstākļos līdzekļi apcirpti, kā rezultātā šā gada pilsētas budžeta projektā pabalstu izmaksai plānoti vien 3,2 miljoni latu, no kuriem pusi segs valsts. Taču to, cik daudz naudas galu galā būs un kad tā tiks piešķirta, Ārija Stabiņa neprognozē.Pabalstu izlietojums Pensionāre Melita Dienai pauda izbrīnu par reģistrācijas kārtību. Viņa pastāstīja, ka reģistrējoties nebija jāuzrāda jaunā pirkuma objekta zemesgrāmatas kopija, kas apliecinātu viņas gatavību pārcelties. Ā.Stabiņa paskaidroja, ka pašlaik patiešām zemesgrāmatas kopija nav jāuzrāda. Taču tā būs nepieciešama, kad līdzekļi tiks iedalīti un būs jāaktualizē pirkuma līgums. Viņa atgādina, ka pabalstu var izmantot nekustamā īpašuma iegādei, kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai vai kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku ne mazāku par desmit gadiem un ar ierakstīšanu zemesgrāmatā. Ārija Stabiņa arī uzsver, ka nauda tiks ieskaitīta dzīvojamās platības pārdevēja, nevis pabalsta pieprasītāja kontā, tā izvairoties no negodīgas rīcības.