Pārcelšanās pabalsts un dzīvojamās platības izīrēšana ir divas galvenās palīdzības iespējas, kuru saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā Rīgā reģistrētas gandrīz 13 tūkstoši ģimeņu, no tām nedaudz vairāk nekā 10 tūkstoši ir denacionalizēto namu iemītnieki. Lielā gribētāju skaita dēļ bija jāgaida rindā. Piemēram, kad pienāca ģimenes kārta saņemt pārcelšanās pabalstu, tai trīs mēnešu laikā bija jāizlemj, vai pabalstu izmantot. Daudzi arī atsakās, jo turpina stāvēt rindā pēc dzīvokļa (saņemt var tikai vienu no palīdzības iespējām). Kamēr ģimene domā, pārējie rindā aiz tās naudu nevarēja saņemt. Toties pašlaik, tiklīdz esi reģistrēts un gatavs izmantot pabalstu (sameklējis jaunu mājvietu utt.), vari to uzreiz arī saņemt, skaidro Ā.Stabiņa. Vidēji pabalsts esot 15 000 — 10 000 latu pamatsumma un vēl 3000 latu pienākas par katru ģimenes locekli. Pabalstiem šogad, tāpat kā pērn, atvēlēti 15 miljoni latu, kas ļaus tos izmaksāt aptuveni 1000 ģimeņu. Savukārt rinda pēc dzīvokļiem uz priekšu virzās daudz lēnāk, jo uz tiem cer lielākā daļa no palīdzības lūdzējiem, arī aptuveni septiņi tūkstoši denacionalizēto namu īrnieku. Pērnā gada laikā pie jaunas mājvietas tikuši vien 566. Lai paātrinātu izīrējamo telpu piešķiršanu, pašvaldība iecerējusi līdz 2009.gada vasarai ne vien uzbūvēt vairāk nekā 3000 dzīvokļu, bet arī par kopumā 30 miljoniem latu iegādāties piecsimt dzīvokļu jaunajās mājās, bet 800 iznomāt no uzņēmējiem.
Pārcelšanās pabalstu bez rindas var saņemt aptuveni 1000 ģimeņu
Aktivitāte ir augsta — decembra mēneša laikā apgūti divi miljoni latu pārcelšanās pabalstu, saka Rīgas domes komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Kopš novembra, kad pašvaldība pieņēma saistošos noteikumus, kas denacionalizēto namu īrniekiem ļauj bez rindas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, līdz gada beigām šo iespēju izmantojušas vairāk nekā 200 ģimeņu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.