Aptaujas mērķis bija noskaidrot rīdzinieku attieksmi par dažādām aktivitātēm Rīgā kontekstā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos definētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem. Iedzīvotāju aptaujā noskaidroti arī citi jautājumi par galvaspilsētas attīstību.
No 38 rādītājiem deviņos ir sasniegtas vai pārsniegtas plānotās vērtības, piemēram, vērtējums par vispārējās izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamību, par sportošanas un aktīvas atpūtas iespējām, par veloceļu kvalitāti. Savukārt ievērojami zemākas vērtības, nekā plānots, ir iedzīvotāju apmierinātībā ar pašvaldības darbu, iedzīvotāju vērtējumā par iespēju saņemt informāciju par pašvaldības darbu, vērtējumā par apbūvētās vides kvalitāti savā apkaimē, transportam domātās ielu infrastruktūras kvalitāti, vērtējumā par pašvaldības bērnudārzu pakalpojumu pieejamību.
Visvairāk pēdējo divu gadu laikā pieaudzis iedzīvotāju vērtējums par esošo veloceļu kvalitāti Rīgā, iespējām pārvietoties ar velosipēdu, primārās veselības aprūpes kvalitāti un tās pieejamību, kā arī nodarbinātības iespējām galvaspilsētā. Savukārt mazāk atzinīgi nekā pirms diviem gadiem vērtēts Rīgas pašvaldības darbs kopumā, iespējas iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos pieaugušajiem un bērniem, pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitāte un kultūras pasākumi Rīgā.
Attiecībā uz pašvaldības darba aspektiem, 91% respondentu pozitīvi vērtē Rīgu kā vietu, kur dzīvot un strādāt.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka pasliktinās iedzīvotāju vērtējums par iespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus - tikai 15% aptaujas dalībnieku ir snieguši pozitīvu vērtējumu šajā jautājumā.
Apzinot panākumus, situācijas uzlabošanos, kas novērota pēdējā gada laikā, 36,5% respondenti atzīmējuši satiksmes uzlabošanos, 21,5% minējuši vides jautājumu risinājumus un 17,2% norādījuši uz pilsētas labiekārtošanu. Vienlaikus, nosaucot problēmas, kas jārisina prioritāri apkaimē, kurā dzīvo, 62,8% iedzīvotāju minējuši nepieciešamību uzlabot satiksmi, 47,2% atzīmējuši pilsētas labiekārtošanu un 30% norādījuši uz vides jautājumiem.
Veiktajā iedzīvotāju aptaujā tika ietverti arī jauni rādītāji, kas noteikti jaunajā Rīgas attīstības programmā 2021.-2027.gadam, kuras pirmā redakcija pašlaik nodota publiskai apspriešanai. Piemēram, tika apzināta rīdzinieku iespēja pārcelties uz citu dzīvesvietu tuvāko piecu gadu laikā un iemesli, kuru dēļ varētu pārcelties, kā arī citi jautājumi.
Rīgas iedzīvotāju aptauju organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. To realizēja pētījumu centrs SIA "SKDS" no maija līdz jūlijam, aptaujājot 2166 rīdziniekus. Aptaujas rezultātus departaments izmantos Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam izstrādē.
Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Rīgas attīstības programma ir galvenie pilsētas plānošanas dokumenti, kas sniedz priekšnoteikumus pilsētas ilgtspējīgai attīstībai. Būtiska loma ir arī stratēģijas un programmas uzraudzībai jeb monitoringam, kura uzdevums ir atspoguļot dokumentu sasaisti ar pilsētā veiktajām pašvaldības aktivitātēm. Rīdzinieku aptauja ir viena no monitoringa metodēm, kas analizē 38 rādītājus, kas attiecīgi norāda uz izmaiņām iedzīvotāju apmierinātības līmenī par dzīvi pilsētā.