Kā ziņots, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti šonedēļ atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos, kas paredz aizliegt ubagošanu Rīgas vēsturiskajā centrā, turklāt ārpus centra ubagot nedrīkstēs bez personu apliecinoša dokumenta.
Kā norāda Tīmane, ubagošanai un terminam "ubags" ir jābūt konkrētai definīcijai, kas patlaban vēl nav skaidra un tiek precizēta.
Iecerēts, ka policists, konstatējot pārkāpumu, brīdinās, ka konkrētajā vietā vai konkrētā veidā ubagot nedrīkst. Policijas darbinieks ir tiesīgs noskaidrot personas identitāti - pārbaudīt dokumentus, ubagotājam norādīt, kur saņemama Rīgā nodrošinātā sociālā palīdzība, skaidroja Tīmane.
Vaicāta, vai personas, kuras līdz šim ubagojušas, nemēģinās "pārkvalificēties" par ielu muzikantiem, piemēram, skandinot kādu priekšmetus, Tīmane norādīja, ka "ielu muzikantus ar ubagiem saistīt nevajag". Ielu muzikants muzicē, taču, ja persona ar savām darbībām traucē apkārtējos, piemērojams cits normatīvais akts.
Tīmane arī norādīja, ka par pārkāpumiem, kas saistīti ar ubagošanu, nav obligāti jāpiemēro soda naudas - plānotie grozījumi par pārkāpumu paredz arī brīdinājumu.
Jau ziņots, ka domes komitejas sagatavotie grozījumi paredz aizliegt ubagošanu uzmācīgā veidā, ubagotāji iežēlināšanai nevarēs izmantot dzīvniekus, tāpat šī nodarbe būs liegta bez līdzi esoša personu apliecinoša dokumenta. Ubagošana būs liegta sabiedriskajos transportlīdzekļos, uz brauktuves, uz ietvēm, kāpnēm, estakādēm, laukumiem un citiem gājējiem paredzētiem ceļiem vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību. Tāpat ubagiem būs "jāpazūd" no Rīgas vēsturiskā centra.
Aizliegums ubagot Rīgas vēsturiskajā centrā nozīmē, ka šajā teritorijā ubagot nedrīkstēs arī pie baznīcām. Rīgas Pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš šodien Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē norādīja, ka saistošo noteikumu grozījumu projektā atļauja ubagot pie dievnamiem nav paredzēta, jo baznīcu pārstāvju aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa reliģisko organizāciju nevēlas, lai to noteiktu kā normatīvu.
Domnieks Aldis Bukovskis (Demokrātiskie patrioti) rosināja paredzēt noteikumos iespēju, ka baznīcas pēc savas vēlēšanās varētu vienoties ar pašvaldības policiju par atsevišķām personām, par kuru atrašanos pie dievnama durvīm iebildumu nav ne garīdzniekiem, ne garāmgājējiem, tādējādi paredzot iespēju lūgt palīdzību tiem, kam tā tiešām nepieciešama. Šis priekšlikums tiks skatīts domes sēdē, lemjot par noteikumu grozījumu apstiprināšanu. Par noteikumu neievērošanu fiziskām personām varēs izteikt brīdinājumu vai piemērot desmit latu sodu.
Ņemot vērā to, ka Rīgas pilsētā trūkumcietējiem un maznodrošinātām personām ir iespēja saņemt sociālo palīdzību, tostarp pārtiku, bez maksas, ierobežojot ubagošanu Rīgas pilsētā un nosakot personu apliecinoša dokumenta esamības nepieciešamību ubagošanas laikā, sociālajiem dienestiem tiek radīta iespēja noskaidrot ubagotāja personību, skaidro domes pārstāvji.
Domes noteikumos ubagošana definēta kā žēlastības dāvanu (naudas vai citā formā) lūgšana publiskā vietā pasīvā vai aktīvā veidā, demonstrējot mērķi iegūt eksistencei nepieciešamos līdzekļus, galēju trūkumu, fizisku nepilnvērtību vai citādi cenšoties iežēlināt garāmgājējus.
Rīgas pilsētas teritorijā, it īpaši Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā un Vecrīgas teritorijā, ir plaši sastopami ubagotāji, kuri, izmantojot savu izskatu - noplukušu, netīru apģērbu, lūdzošu sejas izteiksmi, noliektu galvu un izstieptu roku vai pie kājām novietotu trauku, cepuri, kas paredzēta ziedojumiem, un tamlīdzīgi -, iežēlina garāmgājējus, šādā veidā cenšoties nodrošināt sev iztiku vai iegūt materiālās vērtības.
2012.gada februārī un martā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Rīgas domes pieprasījuma veica pētījumu par iedzīvotāju attieksmi par ubagošanas aizliegšanu. Tā rezultātā aptuveni 70% aptaujāto uzskata, ka šāds regulējums ir nepieciešams.
Saistošo noteikumu grozījumu paskaidrojuma rakstā arī atzīmēts, ka 2014.gadā Rīga būs Eiropas galvaspilsēta, bet ubagotāju rīcība, piemēram, traucējot gājēju kustību, bojā pilsētas tēlu. Arī sanitāro normu ievērošana, veselības un drošības apdraudējums un nomācošā iespaida radīšana var mazināt potenciālo Rīgas pilsētas viesu skaitu, līdz ar ko tas var būt par uzņēmējdarbību un pilsētas ekonomisko un sociālo attīstību kavējošu faktoru.
Nosakot aizliegumu ubagot pilsētas vēsturiskā centra teritorijā un ubagošanas ierobežojumus ārpus pilsētas vēsturiskā centra, būtu iespējams apzināt patieso trūkumcietēju skaitu.