Sinagogas renovācija ilga no 2007. līdz 2009. gadam, un tās kopējās izmaksas pārsniedz 1,4 miljonus latu. Lielākā daļa līdzekļu piesaistīti no Eiropas Savienības fondiem, taču sinagogas restaurāciju finansiāli atbalstījusi arī Latvijas valsts, kā arī vairāk nekā 100 privātpersonu - ebreju kopienas pārstāvji, kuru ziedojumi svārstījušies robežās no pieciem latiem līdz pat 50 tūkstošiem latu.
"Sinagoga daudzus gadus ir bijusi un paliek Latvijas ebreju garīgās dzīves centrs, bet pēc Otrā pasaules kara "Peitav-šul" ir simbols tam, ka mūsu kopiena turpina dzīvot un attīstīties," sacīja Suharenko.
Plānots, ka trešdien sinagogas atklāšanas pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas - Valsts prezidents Valdis Zatlers, premjers Valdis Dombrovskis, kā arī Saeimas deputāti un Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Tāpat sinagogas atklāšanu ar savu klātbūtni solījies pagodināt Izraēlas sabiedrisko attiecību un diasporas jautājumu ministrs Jūlijs Edelšteins, Eiropas Ebreju kongresa vadības un citu ebreju organizāciju pārstāvji un ebreju kopienu pārstāvji no vairākām Eiropas valstīm.
Rīgas sinagoga ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un viena no nedaudzajām jūgendstilā celtajām sakrālajām ēkām Rīgā. Tās mākslinieciskajā tēlā izmantota senās Ēģiptes arhitektūras formu valoda.
Rīgas sinagogas vēsture sākās 1903. gadā, kad ebreju draudzes locekļi par saviem līdzekļiem iegādājās zemes gabalu Peitavas ielā un saņēma atļauju sinagogas celtniecībai. Arhitektu Vilhelma Neimana un Hermana Zeiberliha projektētās sinagogas celtniecība tika pabeigta 1905. gadā.
"Peitav-šul" bija vienīgā Rīgas sinagoga, kas netika nodedzināta 1941. gadā, Rīgā ienākot Vācijas karaspēkam, tomēr sinagogas ēkā tika ierīkota noliktava.
Pēc kara beigām sinagogā sāka notikt dievkalpojumi, padarot to par vienu no nedaudzajām sinagogām visā Padomju Savienības teritorijā, kas netika slēgta. Tiesa, nauda sinagogas telpu remontam padomju laikā netika piešķirta, tādēļ pirms rekonstrukcijas sākšanas tā ir bijusi salīdzinoši nožēlojamā stāvoklī.
Pēc tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvo 10 800 ebreju, taču ebreju kopienas pārstāvji uzskata, ka ebreju saknes ir vismaz 25 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.