Vērtējot izmaiņas apkaimju līmenī, visstraujāk iedzīvotāju skaits ir sarucis Rīgas centrā tā Centra apkaimē, kur 2017. gada sākumā dzīvo gandrīz divreiz mazāk iedzīvotāju (30 171) nekā 2000. gada tautas skaitīšanas laikā (50 829). Par trešdaļu mazāk iedzīvotāju nekā 2000. gadā mīt Vecpilsētas apkaimē (-38 %), Avotu apkaimē (-35 %), Grīziņkalna apkaimē (-27 %). Rīgas centrs ir plašāka teritorija, un minētās apkaimes var uzskatīt par tā daļām.
Vērtējot telpiski iedzīvotāju skaita izmaiņas Rīgas ietvaros, var konstatēt, ka rīdzinieki dzīves vietu izvēlas "tuvāk dabai" – visstraujākais pieaugums ir Dreiliņu apkaimē (53 reizes) un Dārziņu apkaimē (24 reizes). Iedzīvotāju skaits ir pieaudzis arī Sužos, Pleskodālē, Mūkupurvā, Berģos, Bieriņos, Trīsciemā, Atgāzenē, Buļļos, Vecāķos, Beberbeķos, Skanstē un Kleistos.
Veicot ģeotelpisko datu analīzi detalizētāk nekā apkaimju līmenī, noskaidrotas vietas, kur iedzīvotāju skaita absolūtās izmaiņas 2000.–2017. gadā ir būtiski virs vai zem vidējām. Uzskatāmi izceļas teritorijas ar lielākajām šajā laika periodā ekspluatācijā nodotajām daudzdzīvokļu ēkām, piemēram, Dreiliņos un Skanstē, kā dēļ būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits. Savukārt rīdzinieku skaits visvairāk krities pilsētas centrālajā daļā un daudzos padomju laikā celtajos mikrorajonos. Ģeotelpiskajos datos atspoguļojas arī Šķirotavas cietuma slēgšana.
Vietas, kur Rīgā pastāvīgo iedzīvotāju skaita absolūtās izmaiņas ir izteikti virs vai zem vidējām; 2000–2017
Rīdzinieku vidējais vecums ir 42 gadi, un kopš 2000. gada tas ir pieaudzis par diviem gadiem. 2017. gada sākumā pēc iedzīvotāju vecumsastāva visjaunākā bija Skanstes apkaime, kur iedzīvotāju vidējais vecums ir 34 gadi, bet visvecākās – Ķengarags, Rumbula un Voleri, kur iedzīvotāju vidējais vecums ir 45 gadi.
Gados jaunie rīdzinieki izvēlas dzīvesvietu Skanstē, Kleistos, Atgāzenē, Centrā, Dreiliņos, Katlakalnā, Vecpilsētā, Avotos, Brasā, Dārziņos un Trīsciemā. Šajās apkaimēs iedzīvotāju vidējais vecums ir samazinājies – 2017. gadā Skanstes apkaimes vidējais iedzīvotājs ir par septiņiem gadiem jaunāks kā 2000. gadā.
No kopējā rīdzinieku skaita 78 % jeb 498 370 ir Latvijas pilsoņi, 18 % jeb 114 361 ir Latvijas nepilsoņi, 3 % jeb 20 512 ir Krievijas pilsoņi, bet 1 % jeb 8 238 ir citu valstu pilsoņi. Vislielākais pilsoņu īpatsvars Rīgā ir Bieriņos (94 % no apkaimes iedzīvotājiem), nepilsoņu – Daugavgrīvā (31 %). Vislielākais Krievijas pilsoņu īpatsvars ir Daugavgrīvā (8 %) un Skanstē (6 %). Atgāzenē, kur atrodas biznesa augstskola Turība, ir visaugstākais citu valstu piederīgo īpatsvars – 14 %. Salīdzinoši daudz ārvalstu piederīgo dzīvo arī Vecpilsētā – 6 %.
Savukārt dalījumā pa tautībām vislielākais latviešu īpatsvars ir Bieriņos (82 % no apkaimes iedzīvotājiem), Buļļos (80 %) un Kundziņsalā (79 %). Vislielākais krievu īpatsvars ir Daugavgrīvā (56 %) un Bolderājā (50 %).
Rīgas apkaimju iedzīvotāju statistikas pamatā ir dati par 2000. un 2011. gadu no tautas skaitīšanām, kā arī par 2016. un 2017. gadu no CSP iedzīvotāju skaita novērtējuma.
Iedzīvotāju skaita aprēķins visos norādītajos periodos veikts, izmantojot ģeotelpiskos datus – adrešu punktu koordinātas un administratīvo teritoriju robežas atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem 2017. gada 1. janvārī. Šādi samazinātas teritoriālo vienību robežu izmaiņu rezultātā radītās iedzīvotāju skaita svārstības attiecīgajā teritoriālajā vienībā vai administratīvajā teritorijā. Iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas ziņu pēdējais aktualizēšanas iemesls ir dzīvesvietas reģistrācijas anulēšana, iekļauti tās administratīvās teritorijas iedzīvotāju skaitā, kurā iepriekš bija deklarēta vai reģistrēta šīs personas dzīvesvieta. Rīgas apkaimju dalījumā šo personu dzīvesvieta norādīta kā nezināma.