Surikatu dzimtene ir Āfrikas dienvidu daļa, tie ir 35 centimetrus gari un sver aptuveni puskilogramu, ēd kukaiņus, zirnekļus un nelielus dzīvniekus, kā arī saknes un sīpolus. Surikati ir amizanti ar to, ka, kamēr vieni ēd, citi ir sargkareivji un izstiepušies pārlūko apkārtni.
Surikatu meitenītes Ullas pazušana tika konstatēta pirmdien ap pussešiem vakarā, kad dzīvnieki tiek laisti iekštelpās. Zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko stāsta, ka līdz trijiem dienā bija stiprs lietus, un septiņi surikatu mītnes iedzīvotāji visu laiku bija iekštelpā. Pēc lietus uzspīdēja saulīte, surikati izgājuši ārā. "Pirms dzīvnieku laišanas iekštelpā, lai tie dotos gulēt, pamanīta surikatiem neraksturīga uzvedība", turpina zoodārza informācijas nodaļas vadītāja Laura Līdaka. "Ieraugot cilvēku, seši atlikušie skrēja iekšā ēkā," teic L.Līdaka. Tad pamanīts, ka pazudusi meitenīte Ulla. Sākta tās meklēšana.
Otrdien sākts kriminālprocess par iespējamu dzīvnieka zādzību. Policija izsludināja dzīvnieka meklēšanu, taču jau pēc pusdienaslaika Ulla bija mājās. "Profesionāli iesaiņota, kurpju kastē ar caurumiem atgriezta mājās," atklāj L.Līdaka. Atnesis Pēteris, kurš kasierēm apgalvojis, ka dzīvnieku atradis Mangaļsalas mežā. Esot uzmetis tai virsū vējjaku, aiznesis mājās un ielicis kastē. "Pat mūsu darbiniekiem būtu grūti noķert surikatu. Tas ir gluži kā citi savvaļas dzīvnieki, vairās no cilvēkiem un kož. Taču mēs ticēsim Pēterim, ka viņš noķēra mežā. Galvenais, ka dzīvnieciņš ir vesels un atgriezies pie ģimenes," savu prieku pauž L.Līdaka. Kurpju kaste gan atdota policijai.
Pēc notikušā incidenta zoodārza vadība ar lēmumu par pastiprinātu dzīvnieku apsardzi vai citu rīcību dzīvnieku drošībai nesteidzas. Laura Līdaka neslēpj, ka zoodārzā "ir uzstādītas vairākas novērošanas kameras, ir apsardzes darbinieki un noteiktas dežūras arī kopējiem, bet, protams, jebkurā aplokā ir iespējams iekļūt, ja cilvēkam nepietiek veselā saprāta." Viņasprāt, iežogojuma pamatuzdevums ir nodrošināt pēc iespējas brīvuāku skatu uz dzīvniekiem un apstākļus, kas iespēju robežās līdzīgi savvaļai. Tāpēc surikatiem āra aplokam izveidots žogs, kam dabiskos apstākļos surikati nevarētu pārlēkt pāri. Režģis pamatā tiek uzstādīts vienīgi lidojošajiem putniem. "Mums arī nav tiesības apmeklētājus izmeklēt, pārmeklēt un tiem atvērt somas," apgalvo L.Līdaka.
L.Līdaka arī piebilst, ka ikviens surikats ir čipēts. Jebkurš veterinārārsts varētu noteikt tā identitāti. Dzīvnieciņš nav īsti derīgs kā mājdzīvnieks — tas kož, un tam ir nepatīkama smaka.