Pētījumā secināts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā nepieciešams nošķirt lēmējvaru no izpildvaras, nododot administratīvos jautājumus izpildvaras pārziņā un politiskajā līmenī atstājot stratēģiskos jautājumus. Pašreizējā situācijā lēmējvara ir saplūdusi ar izpildvaru, gan kompetenču ziņā – politiskās komitejas izskata virkni administratīvu lēmumu, gan amatu apvienošanas ziņā - vairākums no deputātiem savu amatu savieno ar darbu pašvaldības uzņēmumu padomēs vai pat pašvaldību izpildinstitūcijās, kuru darbu deputātiem būtu jāuzrauga. Šie faktori būtiski apgrūtina efektīvu izpildvaras uzraudzību, rada risku, ka izpildvaras lēmumi tiek politizēti.
Pilsētas galva Jānis Birks (TB/LNNK) piektdien, noklausoties pētījuma prezentāciju, atzina, ka paveikts “būtisks un svarīgs” darbs. “Izvērtēsim šo dokumentu, ļoti nopietni strādāšu ar departamentiem, un aicināšu [iesaistīties] arī vicemērus, kas ir atbildīgi par šiem departamentiem,” sacīja mērs.
J.Birks piekrita pētījumu autoriem, ka pašvaldībā jāsakārto lēmējvaras un izpildvaras attiecības, taču joprojām atklāts ir jautājums, kādu pārvaldes modeli no vairākiem iespējamajiem izvēlēties. “Es personīgi būtu par to, lai būtu vēlēts mērs, taču tas jau ir likumdošanas jautājums,” J.Birks piebilda.
Delnas veiktajā trīs departamentu darbinieku aptaujā pašvaldības darbinieki par vislielāko korupcijas risku uzskata politisko amatpersonu iejaukšanos izpildvaras darbā, turklāt darbinieku aptaujas dati liecina, ka vismaz 39 % no aptaujātajiem pašvaldības darbiniekiem tieši vai netieši savu pienākumu pildīšanā ir izjutuši politisku spiedienu.
Uz nepieciešamību pilnveidot Rīgas pilsētas pašvaldības pārvaldi, skaidri nodalot lēmējvaras un izpildvaras funkcijas, jau 2005.gadā, pēc Rīgas Domes pasūtījuma sagatavojot Rīgas pašvaldības administrācijas attīstības plānu, norādīja arī auditorkompānija SIA “Ernst & Young Baltic”, taču šie ieteikumi nav ieviesti, norāda Delna.
Pētījumā secināts, ka pašreizējā departamentu uzraudzības sistēma ir neskaidra, pieļauj politisku iejaukšanos. Departamentu uzraudzības sistēma balstās uz katra departamenta vadītāja subjektīvu izpratni par to, kādā veidā departamenta vadītājam ir jāatskaitās par darbību domes priekšsēdētājam un viņa vietniekiem, kā arī uzraugošajai komitejai.
Domes nolikums nosaka, ka departamentu uzraudzību nodrošina domes priekšsēdētājs, viņa vietnieki (vicemēri) un atbildīgās komitejas. Ne pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji, ne departamentu vadītāji nespēj nodefinēt vicemēru kompetenci attiecībā uz departamentu uzraudzību, atsevišķās intervijās atklāti atzīst, ka amats izveidots koalīcijas portfeļu sadalīšanai.
Kopumā uzraugošajām institūcijām ir mehānisms, kā nodrošināt procesu uzraudzību, piemēram, lūdzot departamenta direktoram par noteiktu jautājumu sniegt paskaidrojumu, taču netiek nodrošināta departamentu rezultatīvo rādītāju izvērtēšana, departamentu darbības efektivitātes izvērtēšana. Tāpat departamentu direktora atrašanās amatā ir tiešā veidā atkarīga no uzraugošās komitejas atbalsta tam. Tas var veicināt klientelismu, īpaši divu departamentu gadījumā, kur katrs no departamentiem atrodas vienas konkrētas partijas pārstāvju uzraudzībā. Proti, Pilsētas attīstības departamenta uzraudzība ir nodota Tautas partijai, jo tās pārstāvji ir gan uzraugošās komitejas vadītāja, gan atbildīgā vicemēra amatā. Savukārt Īpašuma departaments atrodas LPP/LC pārstāvju uzraudzībā. Tas Delnai radījis iespaidu par konkrētu „sfēru“ sadali šo divu partiju starpā attiecībā uz darbību Rīgas domē.
Tāpat secināts, ka nav pietiekami novērsta RD darbinieku interešu konflikta iespējamība. Pētījuma ietvaros veiktās anketēšanas rezultāti parāda, ka 1/5 daļa darbinieku, neskatoties uz to, ka nonākuši interešu konflikta situācijā, turpinātu veikt savus amata pienākumus. Trūkst skaidras izpratnes par to, kā rīkoties interešu konflikta situācijā, amatu savienošanas gadījumā. Turklāt, par spīti pastāvošajai praksei, ka aptuveni 32% no respondentiem ir kādreiz saņēmuši dāvanas suvenīru/ziedu veidā un 10% darbinieku saņēmuši dāvanas, kas adresētas kolektīvam, pašvaldībā nav reglamentēta dāvanu pieņemšanas ierobežošana un departamentu vadība nav formulējusi kārtību, kādā šis jautājums būtu risināms.
Darbinieki nav gatavi praktiski pielietot ētikas kodeksu, celt trauksmi. Neskatoties uz to, ka darbinieki trauksmes celšanu novērtē kā svarīgu korupcijas novēršanas instrumentu, kopumā darbinieki nejūtas pietiekami droši, lai paši kļūtu par aktīviem trauksmes cēlējiem. Aptuveni 45% darbinieku uzskata, ka Ētikas kodekss ir formāls dokuments, vēl 15% - tas nav nepieciešams.
Nav reglamentēta darbinieku rekrutēšanas kārtība. Pašvaldībā nepastāv vienota kārtība, kādā amatā tiek pieņemti darbinieki, kas pieļauj iespēju pieņemt amatā apšaubāmas reputācijas kandidātus vai arī amatu aizpildīšanā balstīties nevis uz profesionalitātes un piemērotības kritērijiem, bet gan uz “pazīšanos”, vai arī politiskiem motīviem, piemērs tam ir Oļega Burova pieņemšana Īpašuma departamenta direktora vietnieka amatā, norāda Delna.
Tāpat necaurskatāma ir atalgojumu apmēru un prēmēšanas piešķiršanas kārtība, pārliecināta Delna. Pētījumā tika secināts, ka pašreizējā Rīgas pašvaldības atalgojuma sistēma ir necaurskatāma, lielu daļu no ienākumiem veido augsta mainīgā atalgojuma (prēmiju, piemaksu) sastāvdaļa, līdz ar to nav iespējams gūt priekšstatu par patieso atalgojuma līmeni pašvaldībā.
Trūkst izpratnes par informācijas atklātību. Pastāv būtiska atšķirība starp sabiedrības un pašvaldības darbinieku vērtējumu par informācijas pieejamību par pašvaldības darbību. Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes pasūtītā aptauja liecina, ka 42% Rīgas iedzīvotāju ļoti kritiski vērtē informācijas iegūšanas un savas līdzdalības iespējas pašvaldības darbā. Turpretī Delnas veiktajā aptaujā pašvaldības darbinieki norāda, ka, viņuprāt, informācija ir pietiekami plaši pieejama, taču pašvaldības iedzīvotāji to neizmanto. Pētījumā secināts, ka publiski pieejamās informācijas par pašvaldības darbu un funkcijām pasniegšanas veids vairākumā gadījumu ir birokrātisks, netiek domāts par informācijas lietotāju, neskatoties uz to, ka Rīgas pilsētas pašvaldības portāla izveidošanas izmaksas (2003.gadā) ir bijušas nepilni 142 000 latu. Nav pieejama informācija par pašvaldības un departamentu paveiktajiem darbiem un to efektivitātes analīze. Pētījuma veikšanas gaitā autori arī saskārās ar informācijas atklātības principu nepietiekamu izpratni RD Pilsētas attīstības departamentā.