Pie Māras dīķa uzradušās žurkas

Speciālisti mierina, ka Rīgā nav notikusi nekāda žurku invāzija. Skaidrojums vienkāršs — rudenī mazie grauzēji aktīvi dodas uz savu mitekli, tāpēc tos pamana iedzīvotāji. 1990.gadu sākumā Rīgā bija deratizācijas noteikumi un iestāde, kas par šo jautājumu atbildēja, šobrīd tas vairs nav pašvaldības pārziņā, un visas iedzīvotāju sūdzības tiek pāradresētas Valsts veselības inspekcijai, Dienu informēja vides departamentā. "Žurku Rīgā nav vairāk, tikai tās vairāk redz iedzīvotāji. Tās paliek aktīvas pavasarī un rudenī, kad vairojas un dodas uz mitekļiem," skaidro deratizācijas speciālists SIA TTR īpašnieks Juris Trušelis. Arī Veselības inspekcijā norāda, ka sūdzību skaits par žurkām nav pieaudzis. Šogad no Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotājiem kopumā saņemti 28 iesniegumi par grauzēju un insektu esamību, turklāt šiem iesniegumiem ir sezonāls raksturs, jo par grauzēju un insektu ieviešanos visvairāk sūdzas tieši rudens pusē — augusta, septembra un oktobra mēnešos. Pieci iesniegumi par žurkām šogad saņemti no Maskavas priekšpilsētas, Krasta rajona un Grīziņkalna iedzīvotājiem, četri no Purvciema, bet trīs — no Āgenskalna iedzīvotājiem. Taču cīņa ar grauzējiem ir konkrētās ēkas, teritorijas īpašnieka vai apsaimniekotāja ziņā. Māras dīķī ar mītošajām žurkām būtu jācīnās pašvaldības uzņēmumam Rīgas dārzi un parki (RDP), kas to apsaimnieko. "Neviens mums nav sūdzējies," RDP Zemgales priekšpilsētas iecirknī par žurkām pie dīķa neko nezināja, taču solījās tuvākajā laikā aizbraukt pārbaudīt. Deratizācijas speciālists pēc Dienas fotogrāfijas apstiprina, ka pie Māras dīķa redzētie grauzēji ir nevis ūdensžurkas, bet parastās žurkas. "Norvēģijas žurkas, brūnās. Tās Rīgā ir visvairāk," noteic J.Trušelis. Viņš pārliecināts, ka pie dīķa žurku bari uzradušies no bijušās rūpnīcas Aurora teritorijas, kas ir turpat blakus ūdenstilpei. Šobrīd Auroras teritorijā notiek būvdarbi — tur top jauns dzīvojamo māju komplekss Aurora Park Residence. "Gadiem tur bija pamesta teritorija, žurkas to mierīgi varēja okupēt un vairoties bezgala. Iziet ārā paēst — turpat ir veikali, šķūņi, dzīvojamās mājas, pie dīķa baro putnus," spriež J.Trušelis un piebilst, ka žurka nav liela staigātāja — staigā un dzīvo vienā rajonā. "Tagad esošos midzeņus viņām jauc nost, un tās, iespējams, meklē jaunu mājvietu," saka J.Trušelis. Tāpēc iedzīvotāji tās pamanījuši. Deratizācijas speciālists norāda — jo būs vairāk neapsaimniekotu vietu, jo būs vairāk iespēju, kur tām veidot midzeņus. Pašvaldība žurku apkarošanā darot visai maz: "Mums ir ļoti grūti. Ja dabūjam objektu, kur īpašnieks grib savus 100 kvadrātmetrus atbrīvot no žurkām, pēc izlietotajiem preparātiem izskatās, ka indējam vesela kvartāla žurkas.