Piemineklis Aspazijai Rīgā būs

Sabiedrības aktīviste, Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone pauda, ka ikvienam būtu jāatgādina, ka Aspazija bija ne tikai dzejniece un rakstniece, bet cīnījās par sieviešu emancipāciju, darba un citām tiesībām, aizstāvējusi arī dzīvnieku tiesības u. c. "Patlaban tas ir ļoti aktuāli, lai viņu atcerētos ne tikai ar lugām Sidraba šķidrauts un Vaidelote, bet ar visu, ko viņa darījusi sabiedrības labā un kas palicis kā nozīmīgs mantojums. No laikabiedriem viņa saņēmusi ne mazums nosodījuma, tā ka ir pēdējais laiks pilsētas centrā atklāt pieminekli viņas atzinībai," uzsvēra Tomsone. Arī Rīgas mērs un diskusijas organizētājs Mārtiņš Staķis (P/P) norādīja, ka Aspazija vienmēr ir iestājusies par sieviešu līdztiesību. Par šo savu nostāju ir arī daudz vajāta un cietusi, taču vienmēr palikusi nelokāma. "Manās acīs viņa ir viena no drosmīgākajām Latvijas sievietēm, un ir nepareizi, ka Latvijas galvaspilsētā nav pieminekļa šai izcilajai personībai," sacīja Staķis, atgādinot, ka Aspazija bijusi arī aktīva politiskā darbiniece, tikusi ievēlēta Satversmes sapulcē un daudz devusi Latvijas brīvības izcīnīšanai. 

Rīgas domes iniciatīvu kā visnotaļ atbalstāmu vērtēja arī Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, norādot, ka Aspazija ir viena no visiedvesmojošākajām personībām Latvijas kultūras vēsturē. "Aspazijas dzejas tēlainība un iedvesmas spēks vedina domāt, ka tam ir jābūt nosacītam tēlam, ar kuru tiek pausts viss viņas veikums. Vēlētos, lai priekšlikums gūst tālāku attīstību arī darbos," sacīja Meinerte.

Patlaban pieminekļi Aspazijai ir citās Latvijas pilsētās. Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja Zanda Rozenberga, paužot atbalstu idejai, norādīja, ka šāds piemineklis Rīgas pilsētvidei sniegs pievienoto vērtību. Viņasprāt, svarīgs ir gan pieminekļa idejiskais līmenis un mākslinieciskais risinājums, gan arī pieejamība tūristiem, lai ikvienam pilsētas viesim būtu iespēja iepazīties ar Aspazijas personību un par viņu uzzināt būtisku informāciju.

Savukārt Rīgas domes deputāte un Kultūras komisijas līdzvadītāja Agnese Logina (P/P) piebilda: "Aspazija savā ziņā ir simbols, ne tikai reāla persona, tāpēc piemineklis var būt simbolisks sākums nopietnām pārmaiņām, lai pilsētvide kļūtu arvien godīgāka un iekļaujošāka." Viņas ieskatā galvaspilsēta neatspoguļo sieviešu sasniegumus un ir par maz ielu, kas nodēvētas izcilu sieviešu vārdā. 

Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece (JV) nav pārsteigta, ka ideja par pieminekli parādās tieši tagad, jo saskata zināmu radniecību ar aktivitātēm politiskajā vidē Rīgā. Spēcīgu sieviešu, kas varētu sevi asociēt ar Aspazijas tēlu un idejām, esot ļoti daudz. Viņas vadītā Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisija, piemēram, uzsākusi projektu mecenātes Annas Ģertrūdes Vērmanes ģimenes pieminekļa atjaunošanai Lielajos kapos. 

Staķis norādīja, ka jāturpina diskusija ekspertu līmenī, lai vienotos gan par vietu, kur piemineklis varētu atrasties, gan par ideju, ko ar to vēlamies pateikt, lai mākslinieki, kuri piedalītos konkursā par pieminekļa izveidi, varētu nākt ar savu piedāvājumu. Rīgas mērs pieļauj, ka no ieceres līdz realizācijai paietu pāris gadu. 
Uz vaicājumu, cik ilgi varētu ilgt diskusijas par citiem priekšlikumiem, lai godinātu arī citas ievērojamas sabiedriskās un kultūras darbinieces, jo, piemēram, ilgstoši nav izdevies radīt piemiņas zīmi tādai izcilai personībai kā Marta Rinka, kas vadīja pirmo bērnudārzu jeb Zaļo skolu Latvijā, Staķis atzina, ka Kultūras komisijā turpmāk pilsētas arhitekti un mākslinieki varētu šādus jautājumus izvērtēt visaptveroši. Rīgas dome bieži saņem dažādu organizāciju priekšlikumus par pieminekļa vai kāda mākslas objekta nepieciešamību. Šis varētu būt sākums jaunam startam, lai domātu arī par turpmākajiem objektiem pilsētā, teica Rīgas mērs.