Pirmās slēpošanas sacensības Uzvaras parkā jaunajā gadā būs 3.janvārī

Man sanāca 1961. gada pavasarī stādīt tajā parkā kādus 20 bērzus, kļavas u.c. kokus. Toreiz biju apzinīga pamatskolas pioniere:) Parks tika nosaukts par PSKP XXII kongresa parku (tagad par to krievu laiku ideoloģiju nāk smiekli), bet tādi bija tie laiki, un visi apzinīgi darīja, ko vieņiem lika, nevienam nenāca prātā pateikt, ka ir demokrātija, un viņš negrib piedalīties kaut kādos piespiedu pasākumos. Tagadējai Latvijai arī vajadzētu piedomāt pie ideoloģijas, kuru atbalsta lielākā tautas daļa, jo bez tās neviena valsts nevar pastāvēt. Kaut kādam mērķim ir jābūt, uz ko tiekties.

Arhitekts Pauls Kundziņš 1936.gadā rakstīja: «Vēl viena raksturīga tendence 30. gadu otrās puses būvmākslā bija centieni arhitektūras mākslas tēlos iemūžināt pieaugošo nacionālo pašapziņu». Tas arī ar skubu tika darīts. Tieši trīsdesmitajos gados Kārļa Ulmaņa režīms ieviesa Uzvaras laukuma ideju, kas, spītējot vēsturei, ir dzīva joprojām. Uzvaras parka projekts bija vērienīgs un monumentāls – gan idejiskā, gan iecerēto būvaprišu ziņā. Tam vajadzēja simbolizēt stiprās Latvijas republikas diženumu un lepnumu. Pie viena, neaizmirstot piekabināt klāt Latvijas prezidentūras institūciju, kas tobrīd bija īpaši aktuāls jautājums Kārlim Ulmanim. 30.gados daļu parka teritorijas nolīdzināja un izveidoja laukumu parādēm. 1938.gadā te notikaDziesmu svētki. Likumu par Uzvaras laukuma izbūvi Kārlis Ulmanis izdeva 1936.gadā. Ulmanis bija iecerējis pārtrumpot tā laika ievērojamāko sabiedrisko celtni – Berlīnes 1936.gadā celto olimpisko stadionu. I938.gadā notika Uzvaras laukuma projektu konkurss. «Tas ir lielākais arhitektūras uzdevums, kādu līdz šim esam pie mums pasākuši,» teikts to gadu presē. Tauta no 1936. gada 29.maija līdz 1937.gada 29.maijam saziedoja vairāk nekā 2,7 miljonus latu un laukuma izbūves vārdā nostrādāja 100 000 darbdienu. Grandiozajā būvē bija iecerēts izveidot laukumu parādēm un tautas svētkiem 200 000 dalībniekiem, stadionu ar 25 000 vietām, sporta laukumus, sanāksmju un sporta halli ar 10 000 vietām, apstādījumus, baseinu, velodromu, pat ostu Āgenskalna līcī un parka centrālo dominanti – 60 metrus augstu Uzvaras torni ar svētnīcu tautas varoņu piemiņai kā pamudinājumu jaunatnei tiekties uz arvien jaunām uzvarām. Tomēr grandiozās ieceres aizgāja nebūtībā līdz ar visu valsti – Uzvaras laukuma izbūvi pārtrauca Otrais pasaules karš, kas Latvijai atnesa citus laikus un godinātas tika citas uzvaras. Starp citu, vecākā gadagājuma rīdzinieki joprojām atceras, kā kara beigās, otrreiz ienākot, krievu armijai Uzvaras parkā tika kārti vācu karagūstekņi. Vairākas dienas pilsētnieki varēja vērot, kas notiek ar Padomju savienības pretiniekiem.

Karatavu laukums! Ja Brivibas iela nesacas slepkavas Lenina varda,tad kada sakara eksiste tads nosaukums ka "uzvaras laukums"!?

Beidziet taču reiz ar to 'Uzvaru"! Man derdzās šis vārds.