Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.
Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
"Pārbaudot īpašnieka iesniegto informāciju par plānotajām darbībām Biķernieku mežā un to atbilstību normatīvajos dokumentos noteiktajām prasībām, VMD meža īpašniekam izsniedza apliecinājumus vairāku cirtes izpildes veidu veikšanai - kopšanas cirtei, galvenajai izlases cirtei un cirtei pēc VMD atzinuma - ar kopējo platību 29,34 hektāri," sacīja Šulce. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka cirte netiks veikta vienlaidus platībā, jo meža masīvs, kur ir izsniegtas šīs atļaujas, ir vairākus simtus hektārus liels.
Viņa atgādināja, ka mežā var veikt konkrētas saimnieciskās darbības tad, kad situācija konkrētajā vietā ir izveidojusies atbilstoša Meža likumā noteiktajām prasībām. Piemēram, likumā noteikts, ka gada laikā kopš izlases cirtes kā galvenās cirtes izpildes veida uzsākšanas mežaudzes šķērslaukums nesarūk mazāks par kritisko šķērslaukumu. Savukārt košanas cirte ir cirtes veids mežaudzes sastāva un paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu uzlabošanai, bet sanitārā cirte ir cirtes veids meža veselības stāvokļa uzlabošanai, cērtot meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus vienlaidus vai izlases veidā.
Šulce uzsvēra, ka saskaņā ar normatīvajiem dokumentiem pēc VMD izsniegtā apliecinājuma atbildīgais par konkrētās darbības veikšanu mežā ir konkrēto darbu veicējs un meža īpašnieks. VMD nav jāveic pārbaudes mežsaimniecisko darbu veikšanas laikā. Šādas pārbaudes notiek tikai pēc iesnieguma vai informācijas saņemšanas, ka darbu veikšanā, iespējams, ir pieļautas neatbilstības normatīvo dokumentu prasībām.
SIA Rīgas meži kas ir Biķernieku meža īpašnieks, aģentūrai LETA skaidroja, ka kopšanas laikā tiek izzāģēti izkaltušie, slimību invadētie un augšanā atpalikušie koki, kā arī tiek samazināta audzes biezība, tādējādi palielinot augšanas telpu un uzlabojot vidi paliekošajiem kokiem. "Atsevišķās vietās mežaudzēs tiek veidoti atvērumi, īpašas izcirtumu vietas, lai mežā veicinātu bioloģisko daudzveidību un meža atjaunošanos. Gadu gaitā tas palīdzēs mežā veidot estētisku meža vidi ar vienuviet augošiem dažāda vecuma kokiem," skaidro Rīgas meži pārstāvis Edgars Vaikulis. Vietās, kur notiek meža kopšanas darbi, tiek izkopts arī pamežs.
Viņš arī apgalvoja, ka darbu laikā izzāģētie koki un pārējie ciršanas atlikumi pakāpeniski tiks savākti un aizvesti prom uz šim nolūkam speciāli sagatavotu vietu. Lai izvairītos no darbu rezultātā iespējamajiem ceļu vai taku bojājumiem, tiks sagatavots arī ceļa posms ar nestspēju, kas atbilst ciršanas tehnikas kustības intensitātei.
Biķernieku mežs tiek aktīvi izmantots apkaimes iedzīvotāju rekreācijai un sporta aktivitātēm. Šī gada aprīlī tur ir izveidota un nomarķēta treniņu taku skrējējiem, bet jūnijā tika atklāta arī velotrase, piedāvājot aktīvās atpūtas cienītājiem braukt ar velosipēdu pa 2,8 kilometru garu meža trasi.
Biķernieku meža kopšanas darbi tika uzsākti pirms četriem gadiem. Jau izkoptajās meža teritorijās gar pastaigu celiņiem tiek veikta ikgadēja pameža kopšana.
Kur var šitā ņemties?