Politologi pretrunīgi vērtē jauno RD īpašumu departamenta vadītāju, kurš pats visas aizdomas noraida

Daudzi rīdzinieki viņa vārdu gan saista ar citu skandālu — pirms trijiem gadiem viņš nesaskaņu dēļ atstāja īpašumu pārvaldes vadītāja amatu. Tagad, kad pie varas ir jaunā koalīcija, viņš ir atgriezies. Uzrunātie domnieki gan atzīst, ka vairs neatceras, kāpēc O.Burovam nācās aiziet. Savukārt par viņa nevainību Jūrmalas mēra vēlēšanās liecinot fakts, ka tiesībsargājošās iestādes viņu nav iztaujājušas ne kā liecinieku, ne apsūdzēto. Tādēļ arī pilsētas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) neredz pamatu apšaubīt viņa kandidatūru, kuru ieteikusi par īpašuma sfēru atbildīgā Latvijas Pirmā partija.

No Rīgas uz Jūrmalu

Diena jau rakstīja, ka O.Burovs, kurš kopš pagājušās nedēļas pilda RD īpašumu departamenta izpilddirektora pienākumus, līdz 2004.gadam bija šī departamenta īpašumu pārvaldes vadītājs. Toreizējais departamenta direktors Jānis Zviedris, nebūdams apmierināts ar sava padotā darbu, parakstīja rīkojumu par viņa atlaišanu. O.Burovam pārmeta to, ka viņš nesagatavoja nomas tarifus pašvaldības nekustamajiem īpašumiem, kā rezultātā īpašumu pārvaldītāji varēja manipulēt ar nomas maksas lielumu.

Kā otru neizdarības gadījumu J.Zviedris minēja nomas līguma nelaušanu ar uzņēmumu Rika (daļēji piederošu toreizējam JL ģenerālsekretāram Grigorijam Krupņikovam), kas nebija veicis remontu ēkai Dzirnavu ielā 11.

O.Burovs visus pārmetumus sauc par nepamatotiem, atceroties, ka tas izskatījies kā "slikti nospēlēts scenārijs," lai no viņa atbrīvotos. Kas to organizējis viņš gan nezina. Tomēr tolaik nekādas pretenzijas nav izteicis, jo bijis smagi slims. Iekavētā darba dēļ un uzskatot, ka pieci gadi vienā amatā ir pārāk ilgs laiks, 2004.gada nogalē viņš aizgājis pēc abu pušu vienošanās un pieņēmis Jūrmalas mēra Jura Hlevicka (LPP) piedāvājumu vadīt pašvaldības uzņēmumu Jūrmalas attīstības projekti (JAP).

Tā laika RD amatpersonu teiktais par O.Burova atcelšanas iemesliem skaidrību nevieš. "Es nebiju O.Burova atlaišanas iniciators," saka toreizējais pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (PCTVL), neslēpjot, ka O.Burova sarežģītajā "atbildības jomā" varēja viegli atrast kādus trūkumus. Jebkurā gadījumā viņa atbrīvošana no amata varēja notikt tikai ar LSDSP frakcijas ziņu, piebilst S.Zaļetajevs. "Godīgi sakot, es neatceros," jautāts par pārmetumiem O.Burovam, izsakās tā laika domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (toreiz — LSDSP, šobrīd — LPP). LSDSP vadītājs, Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs šos pagātnes notikumus nevēlas komentēt.

Par kukuli nezināja

Otrs apšaubāms fakts O.Burova biogrāfijā ir viņa parādīšanās Jūrmalas mēra kukuļošanas lietā, kurā nu jau notiesātais uzņēmējs Germans Milušs centās uzpirkt deputātu Ilmāru Ančānu (Mūsu zeme), lai mēra vēlēšanās viņš balsotu par iepriekšējo pilsētas galvu, tagad notiesāto Juri Hlevicki (LPP). G.Milušam telefonsarunā no domes sēdes O.Burovs ziņoja, ka ievēlēta tika tomēr Inese Aizstrauta (toreiz — JL), sakot: "Nu, sanāk, ka kāds no mūsējiem tomēr ir uzmetis." Citā sarunā viņš G.Milušam izklāstīja plašāk balsošanas iespaidus, kā notikusi biļetenu atrādīšana un kā kurš izturējies.

Dienai Burovs atzīst, ka G.Milušu pazīst sen, jo konsultējies ar viņu automašīnu iegādē, taču apgalvo, ka nebija lietas kursā par šo darījumu. Vienkārši dažas dienas pirms tam satikušies un O.Burovs apsolījies piezvanīt no domes, jo zinājis, ka G.Milušam "šī lieta interesē". Pats O.Burovs balsojuma laikā zālē atradies kā JAP vadītājs, lai uzzinātu, kas būs uzņēmuma kapitāldaļu turētājs — J.Hlevickis vai I.Aizstrauta. "Es gribēju, lai darbu turpina Hlevickis, jo šis cilvēks mani pieņēma darbā." Neraugoties uz to, tiesībsargājošās iestādes O.Burovu nav iztaujājušas ne kā liecinieku, ne apsūdzēto.

Taču ir vēl kāda nianse — neilgi pirms iecelšanas jaunajā amatā O.Burovs saskaņā starp viņam piederošā uzņēmuma Projektu vadības konsultanti un īpašumu departamenta noslēgto līgumu palīdzēja RD multifunkcionālā kultūras centra un park&ride autostāvvietas izveidošanā Maskavas ielā projektu sagatavošanā. Līgums, pēc O.Burova teiktā, jau ir izpildīts, tāpēc tuvākajā laikā viņš pārtrauks savu darbību šajā uzņēmumā, kā arī uzņēmuma Latvijas tilti padomē.

Nav nevienā partijā

Politologs Jānis Ikstens, atzīstot, ka jaunā departamenta vadītāja saistība ar Jūrmalgeitu viņa "biogrāfiju neizdaiļo", uzsver, ka O.Burovs nebūt nav vienīgais cilvēks pašvaldībā, kam ir "dīvaina reputācija". Līdzīgi uzskata arī politologs Valts Kalniņš, sakot, ka amatpersonu reputācija, it īpaši pašvaldībās, ir "katastrofālā līmenī". Tomēr O.Burova saistībai ar konkrētajām telefonsarunām "nevajadzētu nozīmēt diskvalifikāciju uz visu politisko mūžu".

Galveno O.Burova iecelšanas iemeslu J.Ikstens saista ar to, ka viņš ir pieredzējis speciālists Rīgas īpašumu lietās. Arī I.Ījabs uzskata, ka koalīcijas lēmums nozīmē, ka viņš ir "pārbaudīts cilvēks", īpaši LPP/LC apvienībai. Pats O.Burovs saistību ar jebkādu politisku partiju kopš aiziešanas no LC 2004.gadā pilnībā noliedz.

Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP), kurš izvēlējās jauno departamenta vadītāju, uzsver, ka sadarbība ar LPP/LC viņam neesot. O.Burovu koalīcijai viņš piedāvājis "profesionālo iemaņu" dēļ, kā arī tādēļ, ka pārējās kandidātes, līdzšinējās departamenta direktores Dagnijas Kalniņas vietnieces — Valentīna Krompāne un Benita Prikaša — nesot izrādījušas ieinteresētību ieņemt augsto amatu. "Man nav pamata apšaubīt šo izvēli," saka J.Birks. Bijušais mērs Aivars Aksenoks (JL) gan ir pārliecināts, ka šo amatu vajadzēja uzticēt tagadējiem departamenta darbiniekiem, kas labāk zina darba specifiku, jo laikā, kad O.Burovs aizgāja no RD, vēl nebija pieņemts privatizācijas pabeigšanas likums.