Otrdien komitejas ārkārtas sēdē tika spriests par Āgenskalna tirgus ēkas pašreizējo tehnisko stāvokli un tā nākotnes potenciālu. Burovs piedāvāja pēc tirgus slēgšanas pārņemt to no Rīgas Centrāltirgus (RCT) Īpašumu departamenta pārziņā un rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem. Tāpat viņš piedāvāja veidot īpašu komisiju, kurā tiktu pārstāvētas visas domē esošās frakcijas, kurā diskutētu un meklētu risinājumu līdzekļu piesaistei tirgus renovācijai.
RCT valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks skaidroja, ka tehniski sliktais tirgus ēkas stāvoklis tika konstatēs jau pērnā gada prīlī, līdz ar ko pēc ilgstošām diskusijām tika lauzts nomas līgums ar tā brīža apsaimniekotājiem SIA Rovex, kas ēkas uzturēšanas darbus veica nekvalitatīvi. "Pēc līguma laušanas tirgus teritoriju pārņēma RCT, kas organizēja, piemēram, gružu izvešanu no pagrabtelpām un citus teritorijas sakārtošanas darbus," norādīja Druvnieks.
Tomēr šī gada jūlijā Būvniecības valsts kontroles birojs konstatēja ēkas pirmsavārijas stāvokli un noteica tās īpašniekiem veikt teritorijas atjaunošanas un konservācijas darbus. Mēnesi pēc atzinuma sniegšanas iebrukusi centrālās ieejas grīda, pēc kā RCT lūdzis inženieru kompetences centram CMB veikt visu paviljonu tehniskā stāvokļa apsekošanu.
"Apsekošanas rezultātā konstatējām bīstamu tehnisko stāvokli lielākajā daļā telpu, daļā telpu tas ir tuvu bīstamam un pavisam niecīga ēkas teritorija ir apmierinošā stāvoklī," skaidroja CMB valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Ēkā konstatētas plaisas sienās, konstrukciju deformācija, savienojumu mezglu atslābumi, ūdens noplūdes, jumta seguma un balstu bojājumi un citi ēkas drošību apdraudoši faktori.
Eksperts norādīja, ka ēkas konservācijas darbi varētu izmaksāt aptuveni 20 000 līdz 30 000 eiro. Savukārt, lai izstrādātu pilnīgu ēkas atjaunošanas būvprojektu, būtu nepieciešami vismaz 1,5 gadi.
Taujāti par to, kā tirgu izdevies nolaist līdz tik sliktam stāvoklim un kāpēc nav ieguldīti līdzekļi ēkas uzturēšanā, RCT pārstāvji norādīja, ka viņiem finansējuma pietiekošā apmērā neesot, tāpēc to vairākkārt lūguši gan Rīgas domes Īpašumu departamentam, gan būvuzraudzības iestādēm, taču pārsvarā saņemtas atbildes, ka "nauda tiks meklēta".
Burovs, kurš ir arī Rīgas domes Īpašumu departamenta bijušais vadītājs, skaidroja, ka piesaistīt finansējumu Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai bijis sarežģīti, jo tirgum bijis apakšnomnieks. "Tiešais ēkas uzturētās un teritorijas nomnieks ir RCT, kuram tad arī ir jāuzņemas investīciju piesaistes nodrošināšana un teritorijas uzturēšana," kritiku uz otru pusi vērsa Burovs.
Deputāti un atbildīgās institūcijas ilgstoši diskutēja par tirgus nākotnes attīstības iespējām un visi vienprātīgi piekrita, ka pēc teritorijas slēgšanas un vēlāk - rekonstrukcijas - Āgenskalna tirgū nebūtu jāparedz nekāda cita veida darbība kā tikai tirgošanās, kas tur bijusi līdz šim.
Šobrīd galvenā problēma esot rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma piesaiste. Burovs pauda neticību, ka RCT pēkšņi sāks investēt tirgus attīstībā, jo līdz šim Āgenskalna tirgus investīcijas gada laikā sastādījušas vien 5% no RCT apgrozījuma, kas ir nedaudz vairāk par 50 000 gadā un kas acīmredzami nav pietiekoša summa.
Līdz ar to Burovs rosināja nodot Āgenskalna tirgu Īpašumu departamenta pārziņā, kas varētu atrast līdzekļus ēkas iekonservēšanai un vēlāk meklēt iespējas piesaistīt finansējumu darbības atjaunošanai.
Deputāti vienojās, ka līdz nākamā gada 15.janvārim RCT un Īpašumu departaments izstrādās Āgenskalna tirgus nākotnes vīziju un iesniegs to izvērtēšanai Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai un vēlāk - Rīgas domei.