janvārī vai pat vēl nopietnāki, jo esot organizācijas, kas tam gatavojas. Policija uzsvēra, ka ir gatava rīcībai jebkurā gadījumā. Komisija pieņēma lēmumu balsojot, jo daži komisijas locekļi - Ģirts Auškāps un Raimonds Vilde iestājās, ka jāatļauj pasākumi, bet policijai jānodrošina kārtība, savukārt Helmī Stalte pauda, lai atļauj _Daugavas vanagu _pieteikto gājienu. Balsojuma rezultātā netika atļauts neviens pasākums.
Daugavas vanagu pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš pēc sēdes sacīja, ka lēmums neatrisina problēmu un attieksmi pret leģionāriem. Par viņiem domā tikai 16 dienas gadā – no 1. līdz 16.martam, bet pārējā laikā valsts neliekas ne zinis. Viņi varētu lēmumu pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Viņš arī sacīja, ka gājienu bez atļaujas neorganizēs, taču pieļāva, ka tas notiks jebkurā gadījumā.
Organizācijas Rodina pārstāvis Eduards Gončarovs jau iepriekš sacīja, ka būs apmierināts, ja netiks atļauts neviens no pasākumiem, taču, ja Daugavas vanagi šo lēmumu pārsūdzēs, visticamāk, viņi rīkosies tāpat. Uz jautājumu, ka Daugavas vanagu pārstāvis pieļāva ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, E.Gončarovs atbildēja, ka tā nebūšot nacisma propaganda un viņi iestājas tikai pret organizētu gājienu.
Diena jau rakstīja, ka domē tika saņemti trīs pieteikumi publiskiem pasākumiem 16.martā. No plkst.10 līdz 13 pie Brīvības pieminekļa biedrības Rodina pārstāvis E.Gončarovs bija pieteicis sapulci Par brīvu Latviju bez nacisma ar 20 cilvēku piedalīšanos. No plkst.13 līdz 14 bija plānots tradicionālais leģionāru gājiens pēc dievkalpojuma no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim, ko pieteikusi organizācija Daugavas vanagi Latvijā. Iecerēts, ka tajā piedalīsies 300 cilvēki, arī otra leģionāru organizācija — Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, partija Visu Latvijai un citi līdzīgi domājošie. Rīgas domnieks Genadijs Kotovs (PCTVL) no plkst.17 līdz 18 pie Laimas pulksteņa bija iecerējis sapulci Par pilsonisko mieru un labklājību.